Jāsāk piefiksēt teksta autors pirms teksta lasīšanas, varbūt ietaupīsies laiks. Tēma tāda - kamēr visi ņēmās ap Bostonas sprādzieniem, citā štatā uzsprāgusi minerālmēslu rūpnīca, ar cietušajiem, protms, un zemestrīce Ķīnā tika pieminēta tā garām ejot. Tur vēl bija Irāna, bet tā arī netapu gudrs, tur bija zemestrīce, vai terorakts. Bet citādi viss skaidrs. Bet nē, tālāk seko daudz burtiņu par to, ka mediji neesot devuši sūdu par notikumiem otrā pasaules malā. Tas ir kā skatīties CSI, kur tiek pateikts joks, un neattapīgākajiem skatītājiem viņš tiek arī paskaidrots. Vienvārdsakot, dislektiķi tādu verbālo plūsmu var arī nenovērtēt. Tajos visos burtiņos ir mēģinājumi paanalizēt huļi tā bļoda tad ir netīra, ir nojausma par to, ka sabiedrība un mediji tiek kaunināti, no kā it kā uz pašiniciatīvu varētu izdarīt secinājumus, ka jādara būtu pavisam savādāk, un visbeidzot iztrūka galvenā jautājuma - kāpēc? Lūk, jautājumu "kāpēc?" nevajadzētu novērtēt par zemu. Tas tomēr ir nākamais fundamentālākais pasaules izziņas veids uzreiz aiz pieredzes, ka šo mutē bāzt nevajadzētu.