Iespējams, esmu sapratis kādēļ modinātājs tam Samsungam reizēm jocīgi uzvedās. Tipa iepīkstas, un pārtrauc zvanīt (spēlēt muzīk). Aizdomas krīt uz faktu, ka tas ir smārfōns. Viņš ir tik smārt, ka pie kustības šis (reizēm) secina, ka esmu nomodā. Attiecīgi, ja esmu nometis telefonu uz drēbju kaudzes, šis sākot tur kratīties izdomā, ka šīs svārstības izdaru es, nevis viņš pats. Būtu labāk bijs tik smārt, ka atšķir somas kabatu no mājas džinsiem.

Vēl, iespējams, izmācīšu kādu stērķīti pasažieru durvju virinātāju, kas ignorē faktu, ka pa labi no auto arī mēdz būt satiksme. Šorīt viena džuse sāka ķērkt, ieraugot, ka viņai nesās virsū mans ķenguru sitamais. Man gan no rītiem ir jābrauc diezgan raiti, lai izbrauktu visus luksoforus bez stāvēšanas, tomēr es neteiktu, ka nesos neprātīgā ātrumā. Katrā ziņā ne tik ātri, lai nespētu manevrēt starp atvērtām durvīm, un pusaizmigušu onkuli. Iespējams tādu iespaidu rada velosipēda izmērs un tas alus kastu turētājs priekšā.