Viņķele gan ir paspējusi ar saviem spriedumiem kļūt par lamu vārdu, bet tomēr -
Viņķeles sveiciens 8. martā.
Štrunts par visām tēzēm, kas dzirdētas miljons reizes, un faktiem, kuri šādā formā ir tikai Viņķeles viedoklis, bet man tā Francija ar Somiju neliek mieru. Nu, Somijā cilvēki vispār ir teju no citas planētas, un tas nav tikai no avīzēs lasītā. Bet Francija jau nu noteikti, un nedomāju, ka Somijā ir stipri savādāk, ir krietni atšķirīga no mūsu postpadomju telpas jautājumā, cik ātri sievietes atgriežas darba tirgū.
Ar to visu es gan negribēju teikt, ka tas kaut kādā mērā ir pretrunā ar Viņķeles pārspriedumiem, tik vien, kā fakts, kuru aizmirsās pieminēt. Kāpēc es viņu izvilku? Jo diezgan bieži ar visiem šiem vienlīdzības jautājumiem ir apmēram kā ar kristietību - viena hipija sludinātā bezgalīgā mīlestība un piedošana, kaut kā izauga līdz celibātam, krusta kariem un inkvizīcijai. Citiem vārdiem sakot - viņi pret mums. Savukārt par
"Dombrovskis aplaupa jaunās ģimenes un bērnus" tipa šīzām aizmirstās, un tad mums te ir māmiņu un zīdaiņu protesti pie ministru kabineta, kad kāds mēģina apcirpt sešu latu pabalstus, vai samazināt bērnu kopšanas atvaļinājumus. Tas, savukārt, rada visādus sprukstiņus, kas kaldina savu politisko kapitālu ar budžetu līdzekļu izsišanu pabalstiem, nevis mēģina sakārtot sistēmu tā, lai mums būtu tā kā Francijā un Somijā.