Lūk, metāla žanru var apskatīt arī
šādi. Doķene, kas neuzdod jautājumus par to, kāpēc metāls, kāpēc pagrīde un citus jautājumus banālā, bērnišķīgā veidā. Doķene koncentrējas uz trim salīdzināmiem piemēriem, un, kas interesantākais, viņi ļoti izkrīt ārā no vispārējās izpratnes par mūziku un mūziķi. Pat akadēmiskā mūzika ir tuvāka kādas nebūt Kailijas Minogas koncerta raksturojošiem lielumiem, salīdzinot ar doķenē intervētajiem trīs vīriem, kas nekad nav koncertējuši, viņiem apkārt esošie cilvēki nezina, vai precīzi nezina, ar ko šie kungi nodarbojas, un ar visu to specifiskajā Black Metal žanrā viņi ir izdevuši kaudzi albumu, un ir ievērības cienīgi žanra pārstāvji. Par grupu Striborg no Jaunzēlandes es dzirdu pirmo reizi, bet amerikāņus Leviathan un Xasthur esmu savulaik klausījies. Vienvārdsakot, diezgan interesants muzikāls fenomens, kur cilvēki vienkārši izdzīvo mūziku savā izolētajā mazajā pasaulītē, un uz āru iznāk vienīgi pati mūzika.