Ziemassvētku stāsts bērnu izpildījumā lika aizdomāties par vienu īpatnēju lietu. Bieži vien kristieši, kas akurāt neatsakās no kontracepcijas, vai nepērk indulgences, par visu svētāko grāmatu saka, ka nevajag tomēr visu uztvert burtiski. Ūdens par vīnu, miroņu augšāmcelšana, Sarkanās jūras šķiršana un kas tur vēl, tās visas ir metaforas, kuru nozīmi ir jāmēģina saprast plašākā mērogā. Kas, principā, būtu ok skaidrojums, lai es reliģisku cilvēku laistu tuvāk par mieta sitiena attālumu. Līdz ar to domājams, ka jaunavas Marijas sagrūsnēšana arī nav spermatozoīda kritiens no debesīm, vai eņģeļis Gabriēls(?) ar mēģenēm, bet gan vēl viena metafora. Te nu radās man pārdomas, kāda ir stāsta morāle par to, kad jaunava Marija ierodas pie Jāzepa(?), un paziņo, ka viņa ir stāvoklī? Dievs, dievam, bet sīkais tomēr nav nekāds draugiem.lv feikais profils. Ja, protams, Jēzus piedzimšana kūtiņā arī nebija metafora, un visa šī daļa bija dažādu sapņu atstāsts un vēlējuma forma.