Spriežot pēc čīkstētāju daudzuma, ja vien dzīve visās Spānijās, Itālijās un citās siltās zemēs būtu tāda pasaka, kā cilvēkiem reizēm patīk iztēloties, no Latvijas aizbrauktu ne tikai zemeņu lasītāji. Bet, kā mums māca bioloģija un rāda prakse, nedz Grieķija, nedz Jordānija nav un daudzas citas nav nekādas miera ostas, un, domājams, nekad arī nebūs. Flegmām piemērotākais klimats tomēr ir ar gadalaikiem.

Bet par tiem laikapstākļiem. Snieg, pūš, kājas slapjas? Nu, cilvēce šīs problēmas mācēja risināt vēl tad, kad nelidoja uz mēnesi. Nez, kādās Maljorkās jūs dabūtu kastvīnu, groku un cūkas cepeti ar štovētiem kāpostiem? Tumsa? Nu, villaini domājams skalu gaismā nevienam te nav jāauž? Pirmakodicionieru ērā no rudens līdz pavasarim vispār bija laiks, kad cilvēks normāli var pastrādāt. Man vispār iznākot gaismā no darba laukā ir sajūta, ka kaut kas nav īsti pareizi. Vispareizāk būtu strādāt trīs dienas, bet tad tā, ka līdz kantainām acīm, un tad četras brīvdienas. Tad ir plauktu var pieskrūvēt, i normālu grāmatu palasīt, bez atrunām, "neko sarežģītāku smadzenes uztvert nespēj". Nu, vienīgi tie sali zem -20C ir sātans, un šajās dienās pilnīgi oficiāli būtu jādod brīvdiena, lai no alas nebūtu jālien laukā.