Pirms mesties skaļas mūzikas pavadījumā ekseļu jūrā, ko savārījuši tālredzīgie un visādi citādi jaukie lietotāji, pastāstīšu par citu jūru. To, kurā puisītis ar tīģerīti pavadīja glābšanas laiviņā.

Long story short - filma ir diezgan liels pisiens pa cilvēka operētājsistēmu. Sen nav bijis tā, ka mūsu famīlijā viedokļi dalās. Pats vienkāršākais tanī visā ir vizuālais. Nezinu, vai tam 3D bija nozīme, varbūt ir pārāk pie tā pierasts, bet jebkurā gadījumā bilde ir pizģecomaigād. Tālāk jau sarežģītāk, jo emocionālais fons filmai un treilerim atšķiras ļoti. Tas gan, drošvien, dziļi individuāli, jo, pieļauju, uz vecumu empātījas līmenis ir kāpis dramatiski, un, ja vampīrmeitenes dekapitēšana izrairsa smieklus, tad imagināra situācija, kad tu atrodies blakus lopiņam, par kura biometriskajiem parametriem tevi lieliski ir izglītojis kāds nebūt National Geographic, tas jau ir cits stāsts. Līdz ar to nav viennozīmīgas atbildes, vai bērniem ir vēlams šito skatīties. Var jau būt bērnam tas būs stāsts mazajiem par zvēriņiem, un viss būs kārtībā, bet neesmu pediatrs, neņemos spriest.

Par dziļo māksliniecisko jēgu, ko te internetos meklē, nu gan nezinu. Tēma, kas mēs esam, un kur mēs ejam, nav gluži eiro ieviešana, kas būs unikāla pieredze. Varbūt ar mazliet agresīvāku vidi. Jo redz, Robinsons Kruzo arī nav gluži Bagātību Sala.