Ja ne par lielo politiku, vai jaunākajiem sasniegumiem zinātnē, tad vakar amizanti pasēdējām. Vakar, tātad, ar "novadpētniekiem" aizgājām paskatīties uz Lāčplēša ordeni, un arī uz ne tik moderniem dzelzs gabaliem, kam sekoja gājiens gar mājas otru pusi, kur tika satikts viena komrāda tēvs, un tad jau uz krogu. Kad bijām izrunājuši savus organizatoriskos jautājumus, daži ali bija jau izdzerti, un bērni ar sievām pa mājām, sākās dalīšanas dzīves pieredzē un piedzīvojumos. Protams, ik pa brīdim kādam zvana viņa labākā puse, tai skaitā arī komrāda tēvam:

"Ko? Risinām bruņniecības jautājumus. Labi, labi, tu galvenais ēst taisi, tūlīt dadzersim, un pa mājām. Tu alu nopirki? Jā, ļoti labi. Taisi ēst, čau."

Pēc šīs sarunas, protams, sekoja pamācība jaunajai paaudzei, kā lietas jākārto. Protams, ne jau gluži tā uzreiz mēs arī mājās gājām, vienvārdsakot, bija forša pasēdēšana ar džekiem. Nav lieki piebilst, ka arī bez augstāk minētai līdzīgām sarunām arī es pārnākot mājās atradu pagatavotas pusdienas šodienai. Touché.