Viģiks par Instagram un fotogrāfiju. Vienvārdsakot, stāsts par to, ka medijs ir otršķirīgs, saturs ir primārs, un, ja bilde ir laba, nav īsti svarīgi, vai tā ir bildēta ar krutāko spoguļkameru, vai telefonu. Bla, bla, bla.

Beigās gan bija minēts, ka digitālā informācija nepakļaujas laika zobam. Kā reiz šis jautājums ir interesants. Lai gan teorētiskais koncepts ir patiess, tomēr nedzīvojam mākonī, un digitālās vienības mūžs, lai arī ne lineāri, tomēr ir atkarīgs no materiālā datu nesēja. Par bekapu netaisīšanu es nemaz nerunāšu, bet arvien vairāk runā par to, kas notiek ar tavu digitālo saturu, piemēram, tavas nāves gadījumā?