Ja jau Rībena nespēj beigt ņemties, paņemšos arī es. Vakar paskatījos Dimitera ietvītoto Kristīgā Radio diskusiju, un vispār laiks ir pagājis un domas nosēdušās, tāpēc vieglāk noformulēt savu viedokli. Par Rībenu un viņas domubiedriem pat komentēt nav vērts, lai gan radio diskusijā pavīdēja ne mazums jautru epizožu. Bet, līdzīgi kā Valža, es arī uzskatu, ka tā visa ņemtne ir "vētra ūdens glāzē". Drošības pēc precizēšu, izlasīju to grāmatiņu par Katrīni, kas tur no rīta pamodās ar spoileri pakausī (cik saprotu ir vēl grāmata par pirātiem), neko ievērības cienīgu tur neieraudzīju. Tomēr ir daži "bet" attiecināmi uz taisnības cīnītājiem.

Vispirms, stāsts par komunikāciju un argumentāciju. Cilvēki ļoti bieži neizmanto iespēju paklusēt, un Vinķele šinī ziņā nav izņēmums. Ja viņa tiešām diskusijā par rozā un zilām lentēm, mašīnām un lellēm ir iepinusi vīriešu vardarbību ģimenē un 18. gadsimtu, tad viņa ir bāžama vienā maisā ar Rībenu, baznīctēviem un citiem "tumsoņām". Pirmkārt, nemanīju tajā bērnu grāmatiņā stāstus par to, cik slikti ir tas, ka tētis sit mammu, un kas bērnam tagad būtu jādara. Citiem vārdiem sakot, totāls nekonteksts. Ja gribi argumentēti un pārliecināti aizstāvēt kādu ideju, savu cilvēcīgo mazo sāpīti norij kā rūgtas klepus zāles, un runā par lietu, citādi tu nostādi idiota lomā ne tikai sevi, bet visu ideju, un cilvēkus, kas, iespējams, ir izdarījuši milzīgu darbu. Otrkārt - reliģiskais fanātisms un demagoģija vējo no abām pusēm. Te nu pat nav ko piebilst, kā vien atminēties jociņu - nolaidīs līdz savam līmenim, un pieveiks ar pieredzi. Treškārt - izsakieties tā, lai pārpratumam nebūtu vietas. Visi mums te tādi rūdīti juristi pēkšņi ir kļuvuši, ka šķebina. Es pat neminēšu dažāda veida likumus un cilvēka parastā pieredzi ar tiesvedību, bet vakar man darbā bija epizode, kur kādas iestādes darbinieks man skaidroja, ka noteikumos ir šāds punkts, un ko tas viss nozīmē cilvēcīgā valodā. Tēmas sakarā labs piemērs pirms brīža izdiskutētā Delnas petīcija, kuru es redzēju vēl neizrediģētu, un arī to, kā ne bez trūkumiem, bet tomēr saprotams viedoklis tika izpurgāts ar zōfismiem. Vienvārdsakot, ar visām trim šīm lietām sirgst visi taisnības cīnītāji.

Nākamā lieta ir tas pats fanātisms, kas ir abās frontēs. Vieniem grāmatā rādās homoseksuāļi, kaut kādā veidā no pirātu tēmas iszīsts bandītisms, un tas viss pasniegts "tauta ir runājusi" mērcē. Tikmēr otriem šķiet, ka tēva neskūtie rugāji, lielie darba zābaki un mīlestība pret hokeju rada vēlmi sist sievietes, maksāt viņām mazākas algas un vispār uzskatīt kaut ko līdzību mājlopam, un atliek vien Jānīti ietērpt rozā kleitā, lai šīs visas problēmas izzustu. Un, protams, abām pusēm šķiet, ka viena šāda grāmata izmainīs pasauli.

Visbeidzot, nav jau tā, ka problēmu nav nemaz, bet tādu dižu problēmu, neiecietību un brīvības trūkumu es neredzu. Un arī rīcība ir jāpielāgo reālai situācijai, un jārisina reālas problēmas, nevis iedomātas. Tās pašas Vinķeles pieminētā vardarbība pret sievieti. Es atvainojos, kādas cilvēcīgas brīvības ir ierobežotas? Par jebkādu vardarbību mums joprojām ir sods, laulība arī ir šķirama. Ok, kā stāsta veca anekdote, rūgtums par aizgājušo godību sirdī paliek, bet dzīve vispār, zinies, nav nekāda pasaka. Lūk, par Parādniekiem, kas ļoti labprāt aizliegtu abortus, par tiem vajadzētu uztraukties. Jautājumos kur tomēr ir kaut kādas alternatīvas, status quo saglabāšana ir labākais izejas punkts normālai evolūcijai. Neredzu problēmu mājās savai atvasei stāstīt par dzimumu līdztiesību, kamēr skolā puikas kāpj virvē, un meitenes tamborē. Ja visādi Čegivaras ielien ar savu dziesmu grāmatu svešā baznīcā, tad nevajag brīnīties, ka dabūja pa žaunām no iesīkstējušiem prātiem, kas grāmatu nevīžoja pat izlasīt. Vai varbūt kāds nebija dzirdējis par kristiešiem, vai to, ka tradicionālo vērtību aizstāvju pusē ir ne tikai vīrieši? Sabiedrības noskaņu tomēr ir jāmāk nolasīt, ar sabiedrisko domu vajag strādāt, un tad, kad pati sabiedrība būs izaugusi līdz pārmaiņām, pārmaiņas nāks pašas un bez piepūles. Vai daudziem šodien šķistu absurdi svītrot kādu likumu, kas atļauj greizsirdīgam vīram nogalināt savu sievu, kuru tas pieķēris ar mīļāko? Diezin vai.

Vienvārdsakot, mazāk histērijas, vairāk lēnīguma un vieduma, tad arī lietas notiks.