Negribu lielīties... nu labi, nav jau ar ko. Tāds normāls vecpuišu, vai arī kārklu atraitņu ēdiens, ko viegli iešmigojis var pagatavot bez īpaša iespringuma.

Bet, tātad, ar visām vecpuisīgajām fīčām. Vispirms, protams, izmērcējam pupiņas. Paģiras ir labs brīdis, kad sauju pupiņu iebērt izlietnē esošajā katlā ar ūdeni, bet, ja mēs tādi klīrīgāki, var arī sameklēt tīru trauku, kur ieliet tīru ūdeni. Bet citādi, tur būs klāt desa, so - why bother? Tātad, vakarā atnākot vai atbraucot mājās pēc saviesīgas pasēdēšanas, vai ne tik saviesīgas, bet ar gudrām runām un lieliem plāniem, bet kas būtiski, ne pārāk agri, un ne pārāk ēst gatavot gribošam, liekam vārīties pupas. Pilns katls ar ūdeni, ne pārāk daudz pupu, jo tas viss nepilnu stundu arī vārīsies. Tad, atveram alu, jo vēl gulēt iet nesanāks, un uz diviem aliņiem nāksies palikt nomodā. Pa vidu starp internetiem atrodam laiku sagriezt sīpolu un mednieku desas. Negrasos lielīties, tāpēc teikšu tā - Valmiermuižā, pērkot alu, šo to var dabūt arī no desām, un, par cik, biju ar riteni, šo iespēju arī izmantoju. Trusi, kā var nojaust, es nepirku, jo ne tikai dārgi, bet es pats arī to visu paku desu dabūtu apēst. Jēra nabija. Bet, galu galā, tas nav tik principiāli. Galvenais ka tā desa ir tāda žāvēta. Tātad, sagrieztu desu ar sīpoliem cepjam uz pannas, tomēr kāds eļļas krikucīts tur ir vajadzīgs, un kad pašam šķiet, ka ir gana cepts, izgāžam bundžu konservētu smalcinātu tomātu. Bundžu tādēļ, ka vecpuišu recepte. Ja ir luste, droši - par tomātu blanšēšanu nevienam rokas te necērt. Nu, un tad visai tai virai pieber piparu maisījumu, man cieņā ir virdžīnijas maisījums, kādus kaltētus zaļumus, raudene - vai?, lauru lapas obligāti, nu, un sāls. Un tad lai tas viss sautējas uz lēnas uguns, kamēr pupas turpina vārīties. Kad pupām ūdens iet uz beigu galu, brutāli gāžam to mērci klāt pupām, un turpinām aktīvi vārīt. Iecere bija uz mērces iebiezināšans īpašībām. Un tad, attiecīgi, kad dzirdam dīvainas skaņas, vai jūtam dīvainas smaržas, vai kaķis staigā apkārt ar plakātu "sauciet ugunsdzēsējus", kamēr mēs rakstām cibā, skrienam raut no uguns nost to visu viru, kamēr nav izcēlies ugunsgrēks. Vualā!

Kā jau minēju, nekā īpaša, bet ar pareizām garšvielām, baigi labā štelle. Teju vai kādu sangriju gribās klāt, vai kādu spāņu vīnu. Jā, ar proporcijām uzmanīgi. Pupiņas piebriest nežēlīgi. Es vismaz pārrēķinājos, un iešu tagad skatīties, vai tas viss satilpst traukos. Ja ne, būs jāēd pārējais nost.

UPD. Karoti noēdu pie alus, karoti atstāšu pieglabāšanai ar ko palielīties, un tā vien rītdienas pusdienām sanāca. Laikam pirmajā brīdī izskatījās vairāk. Bet tomēr - ar tām pupām uzmanīgi, ja bieži netiek gatavotas. Vismaz x1.5, ja ne visi x2.