Mazliet nesakarīgs ievads.

Klausoties miljono reizi vienas un tās pašas dziesmas, reizumis dažādās versijās, vai dažādu izpildītāju versijās, katru reizi pie sevis nodomāju - jā, skaņa, mode un subkultūras ir labi, bet tā dziesma, tā dziesma takš ir svarīga! (Jā, es pieļauju domu, ka jūs kā reizi šobrīd skatāties "dziesmu konkursu") Dziesma, kas iet cauri laikam, un dzīvo savu, reizēm no autora neatkarīgu dzīvi. Bieži vien tā nav tikai melodija, un bieži vien pat ne tik daudz melodija, kā vēstījums. Šādas dziesmas ļauj jaunajām grupām savu trīs dziesmu repertuāru papildināt līdz koncertam, un sevi pierādījušiem māksliniekiem ļauties jaunības sentimentam, vai pat piedzīvot to laimi uzstāties kopā ar dziesmas autoru. Lūk tie ir tie autordarbi, kurus vajag aizsargāt, nevis tos visus plaģiāta šlakus. Šādas dziesmas arī rodas neatkarīgi no visām autoratlīdzībām un visa pārējā laicīgā. Ar šādām dziesmām cilvēki tiek ieņemti, dzimst, precas un mirst.

Ekspluatējot šo popkultūras ikonu - tev ir dziesma, par kuru tu kādreiz teiksi, ka tu vēlies, lai tā skanētu tavā bēru dienā? Ir gan vieta variācijām, taču man, laikam, nozīmīgāku notikumu dzīvē, kā vien bēres, vairs jau neplānojas. :)