Mašīnu iedarbināju bez problēmām. Tomēr tikai -9 un somu dīzelis līdz lūpai. Kā rezultātā aizvedu grabošās kastes uz zaļo punktu. Izrādās, ka otrdien esmu nožmiedzis divas Estrella. (Viena jau cauri.) Tālāk alus autlets. Alus, jo otrā man nav ko meklēt, jo slimnieki dzer tējas. Nekā diža tur nav, paņēmu dažas bundžas par labu cenu, ņūkāstlas eila sešpaku, un vēl dažas nedzertas lietas. Viens no tā ir kaut kāds japānis (ņēmu dēļ korķa), ar miežu, kviešu iesalu, zaļo tēju un kaut kādu japāņu citrusu. Stāv ledusskapī, līdz slimnieks varēs dzert. Nosaukums tulkojoties kā "dzīvība". Tālāk Valmiermuiža, kur kaur bez alus dabūju medu (baigi mazā izvēle palikusi uz ziemu) un veselības zapti, kur sabāztas visas iedomājamās panacejas - mežrozītes, cidonijas, dzērvenes u.c. Tad vēl piens un uz Sky. Jā, dārgais dārgais veikals, un arī šodien bija kaut kādi kadri, kas taigāja pa veikalu bubinot, cik dārgs veikals. Tas nekas, ka daudzas lietas tur ir lētākas kā plebeju RIMI, bet tas nu tā. Stāvvietā bija vājprāts, jo tur kaut ko laboja, un tur kur es parasti liku mašīnu bija pilns. Dabūju likt stāvvietas galā. Bet, kas īpaši pārsteidza, tie papildus 10 metri ir tik nepārvarami, ka daudziem bija jābrauc tuvāk pie ieejas pa ceļu, kur parasti visi brauc ārā. Mašīnas atstātas uz gājēju celiņa, tā jau ir klasika. Vajag ieviest uzlīmes, jo ar pirkstu kaut ko rakstīt bija slinkums. Tālāk RIMI ar daudz apelsīniem un saldēto maizi. Izrādās slinķi var nopirkt saldētas kanēļmaizes.

So, rītdienai iemērktas pupas un zirņi. Jāskatās seriāli un jāēd vārīta vista ar buljonu. Un ālūs!