Neatminos tādu reizi, kad veselu dienu neesmu izgājis ārā no mājas. Tā visa rezultātā dienas sastāvēja no filmu skatīšanās. Ok, nav nemaz tik daudz, jo sestdien tomēr tika kustināts auto, neskatoties uz grūtībām to iedarbināt, un šausmu sižetiem par avārijām. Bet mēs izvairījāmies no tiltiem, un vispār vizinājāmies tikai sava rajona tuvumā. Jā, Stoķī redzējām meiteni, kura Ziemassvētkos (ok, visdrīzāk jau uz jauno gadu) dāvanā dabūja jaunu degunu, tāpēc pa pasauli staigāja kā Operas spoks. Kā arī es mērīju dažādas džinsas, un man radās jautājums, cik ļoti cilvēka fizioloģija atšķiras viena dzimuma ietvaros? Vienas džīnas bija teju vai pērkamas, ja vien stakles rajonā nebūtu izspiedušās olas. Un vēl bija jācep picas.

Tātad:

The Twilight Saga: Breaking Dawn - Part 1. Vienā vārdā - pļeķ! 2 stundu gara filma, kura sastāvēja no kāzām, gultas skatiem un paātrinātas grūtniecības. Nu nav man līdzpārdzīvojuma veļas mērīšanas un kāju skūšanas epizodēs - nav. Viens faits pa visu filmu. Plus visa stāsta būtiskākās detaļas tika izstāstītas man no grāmatas.

Cars 2. Lai gan panaiva, diezgan didaktiska, bet par galīgu bērnu multeni nenosauksi. Bija ok, un vairāk tur pat nav ko piebilst.

Memento. Man jau filma būtu patikusi pat bez zemūdens akmeņiem un breinfaka, ja itkā saprotamais stāsts tiku kopā salikts kā puzle. Patiesībā tas breinfaks pat nedaudz radīja vilšanos, jo uz beigām viss sāka mainīties pārāk ātri, un daudzviet pat bez skaidra pamatojuma. Manu uztveres īpatnību dēļ jaunu personāžu un vārdu parādīšanās filmas beigās galīgi nepalīdzēja uztvert notiekošo. Man tomēr vajag iepazīt spēlētājus, un tad izstāstīt stāstu. Bet kopumā filma ir redzēšanas vērta.

MirrorMask. Viens dīvains mūvis. Kaut kāda Alise brīnumzemē. Nevarētu viennozīmīgi teikt, ka ļoti patika. Parasti jau dīvainajās filmās ir kaut kāds simbolisms, psihoanalīzes elementi. Var jau būt, ka vakar uz vakarpusi uztvere bija notrulinājusies, bet likās absolūts fantāzijas lidojums.