Gan jau katram bērnībā un jaunībā ir bijušas pārdomas un diskusijas par tēmu, kādu vājprātu klausīsies mūsu bērni, un kā mēs mēģināsim uzspiest savu, pareizo gaumi. Kas, protams, daļēji tiek realizēts izgājienos iz sērijas - redz, redz, kā manam bērnam, kas vēl neko daudz nesaprot, un vispār uzvedās neartikulēti, šausmīgi patīk tēta/mammas mīļākais roks/metāls/reps/theno u.t.t. Protams, neizbēgami tiek nonākts pie "es jau nebūšu kā mani senči, un savam bērnam ļaušu atrast savu es, nevis uzspiedīšu savu pasaules redzējumu", u.t.t. Un visu parasti noslēdz retoriskais jautājums, kāds ekstrēmus sevī slēpj šī noslēpumainā nākotne, un ar ko nākamās paaudzes spēs pārsteigt mūs, kas redzējuši pat... resnu nēģeri bez kājām un ar pieaudzētiem pupiem, kas rēcoša metāla pavadībā baseinā ar asinīm mēģina izdrāzt āža iepuvušo līķi. (gan jau sametot visu popkultūrā radīto kaut ko tādu varētu arī iegūt)

Es, protams, nezinu, kas būs pēc desmit gadiem, bet man ir aizdomas, ka esmu atkodis šī brīža popkultūras fenomenu - http://youtu.be/T6j4f8cHBIM (vēlāk sarakstu papildināšu). Ak, Gāga, ko tu esi izdarījusi?

Un neprasiet, kā es to esmu atradis. Paliksim pie tā, ka esmu hipsters.

UPD.
http://youtu.be/UJtB55MaoD0
http://youtu.be/EVBsypHzF3U
http://youtu.be/8bdeizHM9OU
http://youtu.be/V2fpgpanZAw