Man ar katru dienu vairāk krīt uz nerviem tā zelta investīciju reklāma. Izvēle ne ta gudriem, ne ta izglītotiem, katrā ziņā šāda trika mērķauditorija man zīmējas apmēram Dilberta priekšnieka veidolā. Es laikam piespiestu investīciju un pensiju fondu reklāmām likt klāt diklaimeri, līdzīgi kā alkoholam, vai medikamentiem.

Var arī mest man ar akmeni, bet nebūdams nekāds investīciju speciālists varu izsecināt sekojošo - zelta cena ir augsta tad, kad ir pēc tā pieprasījums, zema, kad ir piedāvājums. Jā, tad nu gan secinājums, dooh! Ok, atpakaļ pie zelta, un pieliekam šai aksiomai klāt vēl dažus faktus. Kad ir pieprasījums pēc zelta? Pareizi! Tad, kad ir sūdi! Kad sūdi beigsies, un tu gribēsi tikt pie saviem iesaldētajiem līdzekļiem, kas notiks ar zelta cenu? Tādu gudrīšu kā tu būs pilna pasaule. Right! Kur paliek starpība starp augsto cenu, kad tu pirki zeltu, un zemo, kad tu to pārdevi? Arī nav tālu jāmeklē. So, faktiski iespēja nopelnīt ir tikai tad, ja tu laicīgi esi pircis, un laicīgi pārdevis. Arī lai izietu pa nullēm ir mazliet jāpaseko svārstībām. So, faktiski tas zelta pirkšanas un pārdošanas pasākums, un sekošana visām tām svārstībām ir investīciju bizness. Tas pats, kas ik pa brīdim piedzīvo krīzes. Vienīgais scenārijs, kad cilvēks varētu gribēt pārvērst savu kapitālu zeltā, lai to pasargātu, ir tad, ja viņam naudas ir pilna dirsa un mazas ragutiņas. Viņam kāda kapitāla daļas iesaldēšana varētu neietekmēt tekošo deficītu. Baidos, ka tieši šādam cilvēkam varētu rasties kārdinājums mazliet nopelnīt un masu psihozi, kad cilvēki nez kādēļ būs iedomājušies, ka zelts kā reizi būs tā lielā vērtība.

Vienvārdsakot, vairākiem atmiņā ir aizķēries fakts no vidusskolas ekonomikas pamatiem, ka nauda pati par sevi nav vērtība, bet īsti nav tapis skaidrs, kas tad ir. Nez kādēļ ir radies priekšstats, ka pamatīgu sūdu gadījumā zelts nu kā reiz būs tā lieta, ko katrs gribēs iemainīt pret maizes gabalu. Vai varbūt no tā varēs pārtikt? Ja nu tiešām gribās pasargāt kapitālu, vajag padomāt, kas šobrīd ir lēts, bet pēc tam tā cena varētu pieaugt. Iz sērijas, sensacionālā ziņa - krīzes laikā pieaudzis pārdoto luksusa auto skaits. Ak, vai, ak, vai, buržuju cūkas! Well, nevajag par luksusa auto domāt kā par salonā redzamo Hundai Getz, kas pēc diviem trim gadiem kļūs par mazlietotu auto, vai par ilgu noliktavā aizstāvējušos nelikvīdu. Luksusa auto cena augs, kad jaunie un nesen skolas beigušie brokeri sāks mētāt naudu apkārt. Gan jau arī cilvēks parastais var izštukot, kas ir tās lietas, ko šobrīd var dabūt pa kapeikām, jo kādam pietrūkst tekošajiem rēķiniem, bet parīt būs viegli konvertējams cipariņos bankas kontā. Kāds pleķītis zemes, kāds traktors, darbagalds. Nu, ja zīmējas apokaliptiskas ainas, un šķiet, ka rīt nāks krievi vai ķīnieši, tad jau laikam ir jāpērk šaujamais. Tāda manta noteikti būs vērtē pie šāda scenārija.