Nav jau gluži tā, ka es esmu galīgs āmurs jautājumā, kas ir mode vai dizains. Esmu piefiksējis pat kašķi par augstpapēdenēm ar sarkano zoli. Somehow. Cik daudz no visādiem slaveno modes mākslinieku fantāzijas lidojumiem kļūst par kultūrvēstures mantojumu? Viens visa modes mākslinieka karjerā jau ir visai ok rezultāts. Mums ir četras sezonas. Ok, pieņemam, ka darba ir krietni vairāk, un vairāk par divām skatēm mākslinieks nerada. Izsoļo tanī ganāmpulkā kādi 30 geji. 60 puikas un meitenes gadā. Karjera? Nu 20 gadi gan jau izvelk, ne? 1200 apģērba gabali, no kuriem... ok fantastiski talantīgs cilvēks - 10 idejas ir uz palikšanu. Anyhow - tas ir zem 1%. Tātad, mode strādā pēc tāda paša principa kā zivju nārsts. Tas, ar kādu ātrumu tie gaļas pakaramie dricelē pa mēli vien apstiprina to, ka pirmā atlase notiek pēc principa - kas no visa iekrita acīs. Principā, normāla štelle. Galu galā, kā tu vari zināt, ka tev negaršo nēģi, ja neesi pagaršojis. Bet, jautājums - kā vērtējami ir tie rebeļi, kas ar spiedzieniem, "āāāāā, tas taču ir (insert big name here)", velk to visu huiņu mugurā vien tādēļ, ka tas ir slavenā modes mākslinieka radīts?