Divi īzī-pīzī ēdieni ar dažiem savdabīgiem pielietojumiem.

Trijstūrainās karstmaizes: nu, tās tur, kuras gatavo tosteros, kur siers pa visām malām kūst, un vienmēr tiek sapildīts tik daudz, ka to tosteri knapi var aizvērt. Līdz tam, kā var viegli aizvērt tosteri, vēl tiksim, bet mājās mums uzradās skābētie tomāti no vieniem zemniekiem. Eksperimenta kārtā paņēmām, bet, salīdzinot ar gurķiem, kaut kas īsti nebija. Risinājums - tostermaize, vītinātā gaļa (tās tur plāni sašķēlētās, ar speķīti gar malu, un ādas strēmelīti) pēc savas iecienītās smirdīguma pakāpes, vienu skābēto tomētu griež uz pusēm un sasprauž pa stūriem, pāri kaut kādu puscieto sieru plānā šķēlē. Vienas maizes pagatavošana 2 - 3 minūtes (atkarībā no čakara ar ādas nogriešanu no šķiņķa), sacepšana - vēl 7 - 10 minūtes. Superīga, sālīta zacene pie aliņa, kas nejūk ārā, un viegli pārlauzt. Es pat teiktu, diezgan diētiska, ja neskaita sāls daudzumu tanī visā. Jā, siera tecēšanas koificiets atkarīgs no roku veiklības - nevajag iekšā likt biezās siera šķēles, jo tā, tipa, esot garšīgāk.

Aknu plācenīši: Kartupeļus, I guess vārīt visi māk. Pērkam vistu aknas (yeah, baby - vistu gan, jo tām izpaliek visas tās plēves, dzīslas n'stuff), blenderējam (3 - 4 minūtes uz pus kilo), klāt liekam olas, garšvielas un rupjos rudzu miltus (nav obligāti, I guess, bet tad ir tāda kraukšķīga garoziņa). Samaisam, un cepam kā pankūkas. Kas var būt labāks vienkāršāks un ātrāks par šo? (tulkojums priekš hetero: īzī-pīzī)

Viss pagatavojams vienā rokā žonglējot alus kausu.