Visi smārfōni iet dirst. Šodien sajutos kā neandertālietis Olimpiskajā sporta centrā. Vispirms dabūju rokas pulksteni atgādinošu aproci, ar kuru bija jāiet uz baseina ģērbtuvēm. Barjeriņas - tas viss ir sūds. Skapīša aiztaišīšana - lūk tur es dabūju pamežģīt smadzenes. Izrādās ar to "pulkstenīti" ir jāpiespiež poga, lai aiztaisītu skapīti, un ar šo "pulkstenīti" tu vari atvērt tikai to skapīti, ko iepriekš esi aizvēris. Točna saku. Pārbaudīju. Skapīša numuru iezubrīju, lai gan apsvēru versiju apenēs iebāzt lapiņu ar pierakstītu numuru. Kā vēlāk sapratu, uz sienas ir kastīte, kura tev laipni paziņo, kuru skapīti tu esi aizvēris ar savu aproci. Lejā mani gaidīji vēl vieni vārtiņi, kas šoreiz gribēja, lai es aproci ievietoju caurumā, nevis novelku gar pīkstināmo. Nu tad beidzot esmu ticis galā ar visu elektroniku... tā man tanī brīdī šķita, līdz uzkāpu uz velotrenažiera, lai iesildītos. Panelis kā kosmoskuģim. Nu, ja kardio, tad jāspiež laikam uz sirsniņas ikonas. Aha, protams! Izrādās šinī režīmā ir kaut kāds vads jāpiestiprina pie krūškurvja. Ar otro mēģinājumu dabūju savu random programmu. Nu, un pēc trenniņa, kad jau likās, ka varu sevi uzskatīt par aborigēnu šai vietā, vārtiņi mani vēlreiz mēģināja pārsteigt. Izrādās otrajā piegājienā tas caurums aprij to aproci. A es stāvu un brīnos, ko šis tur rūc.

Vienvārdsakot, mī šokā! Būtu labāk kādu aplikāciju uzinstalējis, lai viņa visu manā vietā izdara.