Man iestāšanās ES vienmēr likusies pievilcīga ar to, ka tas varētu mainīt vietējo paradumus kārtot lietas, proti, liktu mainīt visu to post-soc domāšanu ar bailīgis-cerīgu atskatu uz Krieviju kā lielo bubuli un lielo klientu vienlaikus.

Jā, Eiropa arī ir dura, tur arī pietiek snobu (vecā Ziemeļ-Eiropa) un hipsteru (Dienvidi), bet tur vismaz lietas dara kaut kā civilizēti, nevis austrumu kaimiņam raksturīgā post-impēriskā maksimālisma manierē.

Par Latvijas neatkarību vispār ir grūti runāt globalizētā pasaulē, kur visi ir atkarīgi no visiem. Krievijas naftas un gāzes pārdevēji ir atkarīgi no Eiropas pircējiem, kuri, savukārt, ir atkarīgi no viņu produkta. Pat Ķīna progresē tikai tādēļ, ka viņu darbaspēku kāds pērk. Tā, ka mūsu mazajā Bagdādē viss mierīgi, īsta neatkarība ir tikai vakuumā.