Kādu laiku no rītiem nav braukāts apkārt. Uzbrauktuve no Mūķenes uz Akmens tiltu kā parasti pilna. Neskatoties uz... nokrišņiem, nebija pārāk traki. Domāju, ka varbūt pat izstāvēšu, bet ieraugot krustojumā šķērsām apstājušos džipu, sapratu - būšu pinpis. Nevienam pat nebija šaubu, ka es esmu pinpis, jo cēli pabraucu garām arī tiem, kas no Radisona puses mēģināja tikt kopējā rindā. Un ziniet - palaida. Pat nebāžot degunu starpā. Palaida tā pat vien. Nu, ir tādi sirsnīgi cilvēki, kas laiž vienu, otru, trešo, un viņam ir vienalga ko Kārlis aiz viņa, vai Jānis divus auto tālāk par to domā.