| Rungainis šodien atzīmēju, interesantu, bet ļoti patiesu faktu - Raimons jau ne pirmo reizi ieberžas ar bankām. Neveiksme? Ģirta prāt - nespēja mācīties no kļūdām.
Cilvēks ir ne tikai naivs, kas gan ne obligāti ir pārmetums, bet arī nezinošs. Bērnībā vecmamma man bieži stāstīja pasaku par balodi, kas visu laiku teica "protu, protu". Drošvien, ne velti, jo "read the fucking manual" paradumi man beidzot sākuši izstrādāties tikai beidzamajā laikā, un bieži ir nācies mācīties no savām kļūdām. Long story short - ne tikai autovadītājiem būtu jākārto eksāmeni, bet arī vēlētājiem, topošajiem vecākiem, un arī kredītņēmējiem. Kurš lasa sīko druku? Kurš radiniekiem galvo kredītus? Kurš pakāš savas pensijas dinamiskajos pensiju fondos? Kurš nogulda naudu depozītos virs 10 procentiem? Nu ja, mēs jau tādi hārdkoristi esam. Būtu kāds vispārzinātniski mums pastāstījis, kas ir bankas, kas ir riski, kas ir pensiju un investīciju fondi, tad varbūt kāds neuzņemtos riskus, kurus citādi neapzinās. Nu, vai vismaz nevarētu čīkstēt, ka "valsts" par viņu nav parūpējusies.
Jā, un patiesība, kuru var mēģināt tupa iekalt - lielāka peļņa nozīmē lielākus riskus. Pielietojums šai patiesībai visai plašs. Un cerams, ka normāla reakcija uz paziņojumu, ka tava vecmamma ir savus uzkrājumus iebāzusi kaut kādā līdz šim nedzirdētā bankā, būs zosāda un šausmas. |
Nzinu, kāds ir iemesls, bet lielākoties raksti, tajā pašā Db, par bankām ir tieši tik samudrīti, lai vidējais latvietis viņos iedziļinātos. Jo jebkurš ekonomikā divus pirkstus apmērcējis žurnālists pēkšņi sajūtas afigennais speciālists un sāk vervelēt mēlē, ko, visticamāk, pats knapi saprot.
Ja par banku lietām runātu vienkāršā valodā, visiem dzīvot būtu vienkāršāk.