Tātad, tu cilvēks mierīgi sēdi, un dzer alu. Bet nemiers dīda, un stāstot, ka Baileys, ko uz prāmja nesanāca visu izdzert, ar ledu esot baigi labais padzēriens. Ar ledu, bez ledus... viens sūds. Salds lipeklis, ko pie sāpoša kakla var iedzert. Bet ar to stāsts nav galā. Alus beidzies, vai nu gulēt, vai lipeklis. Par cik ledus cauri (ārā vasara tomēr), doma pieliet minerālūdeni. Bet nē, nāk prātā vēl ģeniālāka doma - upeņu sula. Kā reizi balansēs šķebinošo saldumu. Aha, kā tad. Viss, protams, sarecēja, un atlika vien visu izgāzt izlietnē, un izskalot glāzi, un sākt procesu no jauna, tikai bez trakām idejām.
Un tad nāk apgaismība. A kas notiek ar to dranķa lipekli kunģī, kurā skābums noteikti nav mazāks kā upeņu sulā. Etanols jau tālāk tiks, bet vai ir jēga sevi indēt ar pērējo?