Lai slāpētu vēlmi pateikt to ko es domāju par uzvaras taurēm vēl pirms cīņas, neliels ekshibicionisms un audzināšana.

Izrādās es neesmu tik liels dzērājs, kā par sevi ir labpaticis domāt. Tā alus korķu kolekcija ir nožēlojama salīdzinājumā ar planšeti, ko esmu iegādājies. Kad pirku, biju par sevi tik augstās domās, ka šaubījos, vai nebūšu paņēmis par mazu.

Toties knibināšanās ar plaķenēm bija lielāks fans, kā biju iedomājies, un alus dzeršana fonā tam īsti netraucē. Iegāju tādā azartā, ka aizgāju gulēt trijos. Tādējādi ir doma, ka varbūt jātaisa sev bruņukrekls. Pašrocīgam gambizonam, diemžēl, man otreiz dūšas gan nepietiks. Lai vai kā, te nu būs - dzert ar jēgu.

Par "dzert ar jēgu" un iepriekšējo nesakarīgo ierakstu. Pirmā tikšanās ar perkons notika apstākļos un stadijā, kad biju viegli samulsināms, un uz provokatīvo jautājumu, protams, nespēju atbildēt. Kādēļ pieauguši onkuļi spēlē kariņos? Šobrīd, būdams skaidrā, varu atbildēt ar pretjautājumu - kādēļ pieauguši onkuļi lasa gudra grāmatas, un uzkrāj tūkstošgadu gudrības? Kādēļ citi onkuļi jau gados turpina apspīlētās biksēs lekt pa skatuvi un uzvesties kā nepieskaitāmi? Kādēļ citi onkuļi cīnās par amatiem un iespēju noteikt likteņus un mainīt vēsturi? Tur tā burvība, ka jēdzienu "dzert ar jēgu" tālāka analīze ir pilnīgi bezjēdzīga un nelietderīga. Tas tikai rada apjukumu prātā un sajūtu, ka tu kaut kur esi aizšāvis greizi. Viss ir krietni vienkāršāk, un ļaujiet man spēlēt kariņu, uzskatīt cilvēkus par muļķiem, un pašam būt smieklīgam un muļķīgam.

Un vēl, vakar pilnīgi bezjēdzīgi un laiski tika pavadīta diena pilsētas akmeņos. Atmiņas par skolas un studiju laiku, un piesmēķētais (tur joprojām ir tabakas dvaka) NB biljars, kas bija demokrātiskākā izklaide, kad uz četriem dalījām maksu par galdu, un dzērām lētu čurūdeni. Jaunais alus krogs/salons, kas nav tik mājīgs kā Berga Bazārā. Blondīnes, tūristi un visas pārējās pilsētas mazās dvēselītes. Visbeidzot vīns un gudra diršana par būtisko, pa vidam pieplokot pie radio uztvērējiem, lai paklausītos, kā sanervozējies vīrs dod mums mazajām dvēselēm iespēju labot savas kļūdas. Viena varen piepildīta diena.

Tagad došos novākt līkus no karalauka, lai tur varētu zelt kupla labība, jebšu prasti izsakoties - padarītu virtuvi atkal par piedienīgi dzīves telpu.