Es beidzot aizgāju līdz jaunajai Tiny Giant kafijas vietai – parunāties ar džeku no Instagrama, nopirkt kafiju. Pēc sarunas par to, kādā veidā es gatavoju kafiju, nopirku to “vidējo” filtra kafiju.

Ja salīdzina ar kafiju, ko es lietoju ikdienā, pirmā nepārprotamā atšķirība ir krāsa. Viens malks atklāja, cik ļoti skābāka tā ir salīdzinot ar ierasto, un es jau tagad nedzeru stipri grauzdētas robustas. Un šis nav “ziemas ķirši miglainā saullēktā” līmenī, viņa diezgan nepārprotami ir skābāka, tāpēc ja kādam interesē skābas kafijas, varu ieteikt pamēģināt. Viņiem esot vēl lielāki Brazīlijas džungļi par to, ko es nopirku.

Vēl man iedeva pagaršot malciņu uz vietas gatavoto filtra kafiju. Tās ir tās diezgan ūdeņainās kafijas, kas ir kaut kur pa vidu starp klasisku espresso un tēju. Jāatzīst, ka man tīri labi patika, kā tā garšoja. Iespējams es pat sajutu to slaveno saldumu. Kontekstam, ļoti vienkāršojot kafijas dzērienu klasifikāciju, ir trīs veidu kafijas dzērieni – espresso, kafijas piena dzērieni, un ūdeņainās filtra kafijas. Pirmās statistiski esot atdevušas sava līdera pozīcijas piena dzērieniem, bet tās ūdeņainās kļūst arvien populārākas kafijas gurmānu vidū, kas primāri kafiju gatavo mājās. Nedomāju, ka es kļūšu par ūdeņaino kafijas cienītāju ikdienā dēļ mana caffeine crash, bet tas ir salauzis manu skepsi pret tām.