Es aktīvi nesekoju politiskiem notikumiem, jo man ir nulle vēlēšanās cepties par lietām, kuras es nevaru ietekmēt, bet es esmu pamanījis divas tēmas - ZZS vēlme palielināt koku cirsmu skaitu un LPV vēlme ierobežot LGBTQ+ pasākumus. Progresīvie, protams, nav sajūsmā par abām šīm iniciatīvām.

Mani gan ieinteresēja ziņu virsraksts, ka koalīcijas partneri ZZS ir nolēmuši pievienoties LPV iniciatīvai. Kā jau minēju, man īsti nav vēlmes cepties par lietām, kuras es tāpat nevaru ietekmēt, bet šī ir lieliska iespēja ieskatīties sev dziļi sirsniņā, un padomāt par to, kā es būtu gatavs navigēt šīs pasaules realitātē. Es domāju, ka ļoti nekļūdīšos, ja teikšu, ka Stambulas konvencijas atbalstītāji ļoti grib cirst mežus vairāk, un viņus ļoti kaitina, ka daži koalīcijas partneri liek šķēršļus viņu mērķiem, un kaut kāda tur kvīru kopiena vai bērnu tikumība viņiem ir dziļi vienaldzīga. Domāju un varbūt pat ceru, ka Progresīvie saprot, ka tīri matemātiski viņiem nav trumpju šīs dilemmas priekšā. Lai man piedod vidējais Vienotības vēlētājs, bet pat Progresīvo rindās ir rasisti un homofobi, tāpēc Vienotībai nav un nebūs principiāli kaut kādu kopienu tiesību jautājumi, tāpēc no visām matemātiski iespējamām koalīcijām, ir tikai viena, kas principiāli nostāsies pret LPV iniciatīvu, un ja ZZS būs jāmeklē mežu ciršanas domubiedri, viņi tos viegli atradīs.

Tad nu ir jautājums – vai es personīgi būtu gatavs iemainīt mežu drošību pret kopienas drošību un tiesībām, pie kuras es pats nepiederu? Es arī saprotu, ka kopienas pārstāvjiem šis jautājums ir daudz emocionālāks. Bet tas savukārt man rada jautājumu, vai mana attieksme mainītos pret cilvēkiem, kas būtu gatavi padoties spiedienam, un atdot mežus izciršanai?

Nekas no šī nav noticis, bet es morāli gatavojos atbildēt pats sev uz šiem jautājumiem.