| Nav tādu rakstītu likumu, kas Latvijas varasiestāžu konservatīvismam un rasismam traucētu to pārkāpt. Var jau būt, ka tomēr būtu kādas sekas, ja kāds, piemēram, būtu nomiris. Ir gan bažas, ka secinājumi tādā gadījumā būtu izdarīti pavisam citi, un par vainīgiem būtu padarīti paši cietušie. Silver lining šim visam varētu būt redzēt to savām acīm, nevis dzīvot komfortablā pārliecībā, ka viss naids paliek interneta komentāros. Ātri sabrūk delūzijas par to, kādā demokrātijā un tiesiskumā mēs te dzīvojam, un ka nav nepieciešami pārāk daudz mainīgi apstākļi, lai mēs kā Krievijā nonāktu līdz situācijai, kad parādītos reģistri ar aizliegtām darbībām, organizācijām un domām. |