Stāsts lielajā bildē ir par kaut ko citu, bet sākšu ar šo.

Vakar es biju servisā, kurā es laboju auto pirms desmit gadiem. Mani tur nosūtīja vajadzība nomainīt detaļu desmit reizes lētāk, kā to būtu izdarījis oficiālais serviss. Pēc tam, kad man tika izstāstīts par izdarītajām lietām, elektriķis man parādīja veco klimata kontroles paneli, kuram esot par vienu pogu vairāk, kā tanī, pret kuru tas tika nomainīts. Man likās diezgan īpatnēji, ka tā ir tieši tik neliela un ikdienā redzama lieta, jo jaunas klimata kontroles cena ir tāda, ka man bija radies priekšstats, ka tā ir kaut kāda kaste ar daudz vadiem, kas atrodas kaut kur auto dziļumā, un tai ir sabojājies viens temperatūras sensors.

Man šķiet diezgan īpatnēji, ka mēs esam uzbūvējuši sistēmu, kurā saražot jaunas tik sarežģītas ierīces ir vienkāršāk, kā salabot jau esošās. Jo elektriķis jau nesalaboja veco, bet atrada lietotu, un no turienes tas relatīvais lētums. Un tas lētums jau arī ir tāds nosacīts, jo ja man par to naudu būt jāsapērk, piemēram, banāni, tā būtu diezgan liela kaudze ar banāniem. Iespējams es to kaudzi varētu satilpināt sava auto kravas kastē.

Bet pat ja man būtu neierobežoti finanšu resursi, un es katru salūzušu detaļu nomainītu pret jaunu, un katru rūsējošo detaļu regulāri pārkrāsotu, tāpat vienā brīdī tā kļūtu par bezjēdzīgu sacensību ar laiku, un nopirkt jaunu auto būtu racionāli loģiskāks lēmums, kā esošo uzturēt pie dzīvības. Un tad tas auto būtu kā cilvēks, kuram eventuāli ir beigusi strādāt kāda sistēma, kas ķermeni uztur pie dzīvības, un tā faktiski būtu tāda kā auto nāve. Auto būtu pārgājis no stāvokļa, kurā tas ir funkcionējošs un dzīvs, uz stāvokli, kurā tas ir beidzis darboties un faktiski miris. Cilvēka nāve gan primāri nav funkcionēt beidzis ķermenis, un tomēr funkcionējošs ķermenis ir priekšnosacījums tam, lai dzīvotu viss pārējais - apziņa, zemapziņa, varbūt vēl kaut kas. Tādā ziņā arī mašīnas var mirt, pat ja mēs tajās nespējam konstatēt apziņu, kur nu vēl kaut ko tādu, ko kāds varētu nosaukt par dvēseli. Cita starpā nomirtu arī ideja par konkrēto auto, tādā ziņā, ka auto ir daudzu apzinātņu būtņu fantāzijas, lēmumu un darba rezultāts, un kuru darbina fizikas likumi, kuri ir strukturēti ļoti sarežģītā sistēmā. Domāju, ka nav viens tāds indivīds, kurš pārzinātu visus konkrētajā auto darbojošos procesus, un tomēr no rūpnīcas šāds auto iznāk pilnībā funkcionējošs. Un arī tad, kad viss beidz darboties, nebeidz darboties visi fizikas likumi, bet gan sistēma kopā vairs nestrādā tā, kā sistēmai sākotnēji bija paredzēts darboties. Kopumā to pašu var teikt par jebkuru organisku dzīvības formu, jo fizika turpina darboties kā iepriekš.

Nu lūk, šis sistēmas ir kaut kad diezgan interesants, jo tās nav ne īsti dzīvas, ne mirušas, vai tās būtu dabiski veidojušās, kā piemēram augi, kas no zeme pumpē ūdeni, un enerģiju saņem no saules, vai ekonomiskas un sociālas sistēmas, ko ir izdomājušas tādas organisksas dzīvības formas kā cilvēks.