Izrādās, ka TLDR ir arī fiziski žunāli, un man radās liels kārdinājums kaut ko pasūtīt. Kas man atgādina par to, ka es joprojām sēžu uz domas par to, vai man vajadzētu pasūtīt IR nākamajam gadam.

IR pārdošanas punkts ir tāds, ka nākamgad ir vēlēšanas. Lielajā bildē es saprotu mediju lomu sabiedrībā, un to es nevienā brīdī negrasos to apšaubīt. Šogad, piemēram, savu digitālo abonomentu es esmu lietojis ļoti maz, ja neteikt nemaz, un pilnīgi noteikti maz zinu par aktuālajiem sabiedrības cepieniem, izņemot tos, par kuriem katram onkulim feisbukā ir viedoklis. Taču no otras puses es arī saprotu, ka es nestāvu smagas izšķiršanās priekšā par to, par ko es balsošu. Es mazliet apšaubu, ka Latvijas politiskajā piedāvājumā pēkšņi uzradīsies jauni gaišie spēki, un mani arī mazliet kaitina vēlme meklēt jaunus mesijas, lai gan es dotu atlaides jaunai partijai, kas ir veidojusies no kāda cita politiskā spēka neatrisināmām iekšējām pretrunām. Ar pirkstu ne uz vienu nenorādīšu. Bet jā - es zinu, kas ir mūsu tradicionālie sūda brāļi, es arī zinu, ka nav neviena politiskā spēka, kurā to nebūtu, un nez vai jauni skandāliņi kaut ko mainīs manā pasaules uztverē. Ja nu pēkšņi kādu pieķer kanibālismā vai pedofīlijā, gan jau man šis fakts nepaslīdēs garām.

Ko es ar šo gribu pateikt? Ir kaut kaut kāda mītiskā pilsoniskā atbildība, un arī es no viņas mazliet ciešu, tai pat laikā es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šī visa ir akmentiņa ripināšana kalnā. Tā, kas ir Sīzifam, nevis Andrim Ērglim. Daudziem šī pilsoniskā atbildība ir hobijs vai pat reizēm eskeipisms, bet man arvien vairāk šis jūtas kā bezjēdzīgi pazaudēts laiks. Piemēram, kāda ministrija kādu laiku atpakaļ ir nelietderīgi iztērējusi dažus miljonus? Ko tieši es varu darīt vairāk kā turpināt nebalsot par šiem... līdzpilsoņiem? Vai man ir kādas vecmāmiņas, brālēni, vai konservatīvi draugi, kurus es satieku pie svētku galda, un man viņi būtu par kaut ko jāpārliecina? Pievērsim acis uz pētījumiem, ka pārliecināšana ar racionāliem argumentiem nestrādā. Tipa nav. Ko vēl es iesākšu ar šo iespaidīgo informācijas bagāžu? Patriotiski sevi audzināšu ar stāstiem par latviešiem, kas ieguvuši kaut kādas balvas, vai atgriezušies dzimtenē darīt uzņēmējdarbību? Ja man tie stāsti kaut ko dara, tad vienīgi vēlmi kaut ko ierakstīt cibā, un kā mēs zinām, cibā notiek ļoti vērtīgas un izzinošas diskusijas.

Bet atgriežoties pie TLDR, manuprāt tas ir ļoti labs formāts šī brīža informācijas pārbagādībā. Es septiņās minūtēs varu uzzināt par konfliktu, piemēram, Sudānā, un iegūt aptuvenu rietumcentrisku priekšstatu par globālās pasaules stāvokli, un manuprāt ar to pietiek. Vēl, protams, ziņas kā komēdija ir labs fromāts. Sarkasms un ironija ir diezgan labs veids, kā saglabāt veselo saprātu. Varbūt nedēļā šāda satura patērēšana prasa pārāk daudz laika, bet jau nākamgad būs par vienu šovu mazāk. Visādi citādi astronomijas ziņas mani izklaidē mazliet vairāk, un praksē noder aptuveni tikpat.

Es nemāku tviteri... un arī tā īsti negribu mācēt, tāpēc - vācijas kjuanons ir kaut kas fantastisks. Sapisties prātā, un kaut ko arī iesākt ar šo delīriju - tas ir līmenis. I wonder, vai mūsu pašu bāleliņi līdz kaut kam tādam varētu saņemties. Es, protams, negribētu, lai viņi saņemās, bet interesanti. Jo mostly viņi tiek uztverti kā klauni.

Oh, wow! Lai gan es nesekoju politiskajām... es pat nezinu, kāds vārds šeit iederētos vislabāk, bet dažas ziņas mani ieintriģēja.

"Burova vadītā GKR un Šlesera partija Saeimas vēlēšanās startēs kopā."

"Abas partijas kopīgi piedalīsies 14. Saeimas vēlēšanās "ar mērķi pilnībā nomainīt esošo varu un kļūt par vadošo politisko spēku valstī"."

Aim high, of course, bet ceļojošā cirka vaibu tas nemazina. Bet ja gadījumā tas nav populisms, bet patiesa ticība šādam scenārijam konkrēto personāžu galvās, prasītos pēc obligātā psihiatra novērtējuma visiem, kuri pretendē būt ievēlēti jebkurā līmenī, ja reiz tāds ir vajadzīgs visiem, kas vēlas sēsties pie stūres.

Es negribu piedalīties vispārējā panikā par tēmu "karš ir sācies", bet tomēr es nevaru galvā neizspēlēt dažus teorētisku scenārijus. Vai kā teiktu visi pasaules šrinki - kas ir sliktākais, kas varētu notikt? Visspilgtākais no scenārijiem ko es varu iztēloties, ir tāds, kur man pakaļ atbrauc militārais auto, un aizved mani uz kazarmām kopā ar vēl dažiem vīriešiem. Drošvien kādu brīdi es pavadītu pārdomās, kas ir tā lieta, ko es tur varētu darīt, bet pirmās pazīmes, ka ar mani būs zināmas problēmas, manifistētos tik banālā situācijā kā ēdināšana. Varu derēt, ka vegāns uzturs potenciālajiem tēvzemes aizstāvjien nebūs prioritāšu augšgalā.

Ar šo es nemēģinu parādīt, cik piezemēra ir mana domāšana, bet gan to, cik piezemētas lietas nonāks sadursmē ar visām vērtībām kuras es līdz šim esmu čerišojis. Un regulāri būs situācijas, kurās būs jāmeklē kompromisi starp tavām vērtībām un realitāti labākajā gadījumā, un citām vai cita līmeņe vērtībām sliktākajā gadījumā. Smagākā cīņa nebūs ar kaut kādiem svešzemju agresoriem, smagākā cīņa būs par savu pašcieņu.

Es vienmēr esmu kūtri norādījis, ka visām vērtībām ir jēga, ja tu vari tās aizstāvēt, vajadzības gadījumā idiotam sadodot pa zobiem. Tas ir svarīgi gan mikro līmenī, kad tava oponenta vienīgais arguments is spēks, un viņš to ir gatavs pielietot (savulaik man bija saķeršanās autobusā ap Gruzijas konflikta laiku, kas sākās ar aizrādījumu izturēties cienīgi pret konduktori, bet beidzās ar draudiem, ka Putins Latvijā iebrauks ar tankiem), gan makro līmenī, kur Krima de fakto ir Krievijas konrolē kopš 2014. gada, bet Krievijas sods par to bija rājiens un dažas ekonomiskas sankcijas. Daži pielāgojumi prasīja laiku, but point was proven. Globālā politiskā dzīve turpinājās, un kaut kā jau tas gāzes vads līdz šim būvējās. Un Putina mācība bija nepārprotama - neviens neko nedarīs.

Labi, skaidrs, ka dažus mēnešus mēs varam mierīgi vēl dzīvot, un turpināt sūtīt ēdienu no Wolta. Skaidrs, ka ne pašā Krievijā iedzīvotājus interesē karš, kas viņu aifonus un makbukus sadārdzinās vēl vairāk, bet pašā Krievijā no kvalitatīvas tehnikas varēs iegādāties vinīgi granātmetēju, un arī tas ir vēl zem jautājuma, ne arī Ukraina ir tik bezzobaina, kaut vai ņemot vērā tās izmērus. Neviens normāls civlēks nevēlēsies savas ikdienas sadzīves pasliktināšanos kaut kādu absurdu mērķu vārdā, tāpēc es īsti neticu blickrīgam, kas tagad pārgāzīsies pāri Eiropai. Bet pašreizējā situācija parāda to, cik svarīgi tomēr ir protestēt, ja tev kaut kas šķiet nepareizi. Tieši tāpēc pašā Krievijā un Baltkrievijā civlēki ir bijuši gatavi riskēt ar savu veselību un dzīvību, lai iebilstu pret pastāvošo lietu kārtību, saprotot, pie kā var novest pasivitāte. Tas viss ir ļoti sarežģīti, un cīņā par taisnīgumu procesā var sanākt izdauzīt kādu logu, vai iznest durvis, bet tomēr labāk, kā sagaidīt, kad māja sabrūk.

"Valsts valodas centrs regulāri saņem informāciju no iedzīvotājiem par kebabu darbinieku valsts valodas lietojuma problēmām"

http://www.db.lv/zinas/vvc-regulari-sanem-sudzibas-par-valsts-valodas-lietojumu-kebabu-estuves-476469


Kaut kas stap "no shit, Serlock" un jautājumu, kas ir šie iedzīvotāji? Es, protams, saprotu, ka viens likums visiem, un ja tante, kas tirgo belašus, cilvēkus apkalpotu tikai krievu valodā, viņa būtu stulbā okupante. Lai gan pieļauju domu, ka tādas tantes ir dučiem vairāk kā kebabnīcu. Bet nopietni, pašam Valsts valodas centram nešķiet, ka viņi no malas izskatās pēc karikatūras? Pat pieņemot, ka mūsu valodiņa kaut kā ir jākopj arī ar administratīviem rīkiem, varbūt tomēr ir jānošķir, vai tevi valsts valodā neapkalpo lielveikalā, vai ūķī, kur rosās cilvēki Latvijai netipiskos tērpos. Es iztēlojos kādu kognitīvo disonanci piedzīvo tie, kuriem riebjas visi šitie melnie imigranti, bet tiesības uz dienišķo kebabu ir kārdinājums iekļaut preambulā.

Šis Dienas Biznesam ir jauns līmenis: http://www.db.lv/zinas/janis-marsans-475300

Atsevišķa fascinācija par atslēgvārdeim. Iešu paskatīties, vai drukātajā versijā arī ir šī ziņa.

The failing NY Times raksta, ka Tramps saticis ziemeļkorejiešus. Diezgan iespaidīga bilde.

Es pat nezinu ar ko sākt:

http://www.db.lv/ekonomika/razosana/foto-kandzas-razotne-mezaparka-investe-1-5-miljonus-eiro-470250

Lūk, un atlika tikai izvākties no Mežaparka.

http://www.db.lv/ekonomika/razosana/aluksne-taps-susanas-fabrika-470249

Nezinu, es būtu pagaidījis vasaru, vai nosvinējis atklāšanu kādā viesnīcā.

http://www.db.lv/dzivesstils/atputa/uznemejs-peteris-purvins-parsteidzis-aizkraukliesus-470247

Teikšu kā ir, lasījis neesmu, bet viedoklis ir. Tas ir nē, nav. Tikai jautājumi.

Uz šī fona jautājumi par to, kāpēc ir jāraksta par aizgājušu šefpavāru, atkrita paši no sevis.

“Bitkoins jau gandrīz sešas reizes dārgāks par zeltu”
http://www.db.lv/finanses/investors/bitkoins-jau-gandriz-sesas-reizes-dargaks-par-zeltu-468667

Sešas? Es atvainojos, gramā?