Man sāk patikt Tidal algoritms. Gandrīz katru dienu man sanāk pastaiga divu dziesmu garumā, kurā es ieslēdzu man pielāgoto pleilisti, un man ir jāsecina, ka tur skan lietas, kurās gribās ieskatīties.

Spotify, protams, joprojām ir ētāks, un vienīgais, kas strādā ar Google Home. Bet Tidal overall vaibs un skaņas kvalitāte tomēr ir tā vērta, lai tomēr uzturētu to subscription.

Monster Magnet strīmos ir palaidis divus vecus albumus, kas tur ļoti ilgi nebija. Un tagad ir jautājums, vai cenas Discogs šīm platēm kritīsies? Līdz šim Monolithic cena bija ap 200 eur, un Diablo ap 100 eur.

Nav baigais pārsteigums, ka Skaņu Mežs man iepriekš nav bijis pārāk centrāls notikums, bet izskatās, ka varētu par tādu kļūt. Divas dienas vēl pagaidām šķiet par daudz, bet ar pareizu plānošanu no viņa varētu izspiest maksimumu. Interesanti, vai ir cilvēki, kas plāno savu pasākuma pieredzi, izejot no uzaicinātajiem māksliniekiem? Tās tomēr ir kādas sešas, septiņas stundas, un neejot detaļās, vismaz divi dažādi vaibi. Gan jau ir tādi cilvēki, jo kāds tos māksliniekus atrod un aicina.

Opeth, protams, bija dievīgi, un dzīvajā varēja dzirdēt pat trīs dziesmas no Blackwater Park, kas faktiski ir trešdaļa albuma. Bet arī The Vintage Caravan bijs spešal trīt, un es kaut kā biju veiksmīgi palaids garām, ka viņi būs iesildītāji.

Un it kā "ne hokejs, ne rokasbumba", bet šobrīd ir ļoti viegli. Atkal jau vārds "effortless" nāk prātā. Un es nejutos kaut kā ierobežots koncerta laikā, drīzāk otrādi. Gan jau būs kāds koncerts, kur gribēsies iet ārdīties priekšā, un tad būs citādāk. Bet ne šoreiz. Tagad jāgaida Paradise Lost un In Flames, un drošības pēc jāaiziet pēc ceturtās vakcīnas.