Man patīk vintāžas pastiprinātāji, bet man drusku apnika visi tie mazie kompromisi, ar kuriem vajadzēja samierināties. Moderns pastiprinātājs ir piemērotāks digitālajam saturam, kā arī viņam būs garantijas remonts. Pat nomainīt tumbas jaunajam pastiprinātājam neprasīs vadu kniebšanu vai lodēšanu. Vēl jāpaklausās, kā skan plates, un var uz kādu laiku pielikt punktu visādas vecas tehniskas uzkrāšanai. Es gan nenopirku pastiprinātāju par diviem tūkstošiem, bet ir labāk, kā līdz šim.

Vēl es arī tiku pie Magnat tumbām. Atkal jau - tas nav Transpuls, bet par tādu naudu bija grūti nepaņemt. Skan daudz precīzāk kā Radiotehnika. Bet visu cieņu Radiotehnikas deviņdesmitniecēm, viņas tomēr spēj dažas lietas, ko nespēj Magnāta stabiņi. Ir kaut kāda astoņdesmito skaņa, kas vienkārši ir teju radītā Radiotehnikas tumbām.

Žēl, ka šis vēl nebija iznācis pagājušajā pavasarī.

https://youtu.be/T-jNkwesjpk

Dažas dziesmas ir labs tests lai uzzinātu, kas notiek ar dažām emocijām, ar kurām tu ikdienā nesaskaries. Tu uzliec dziesmu, lai notestētu skaņu, un tev viss tik skaisti norezonē. Un tu zini, ka tas nav tikai par to, cik kruta skan šī dziesma.

Ja netic dvēselēm, kosmiskām sakritībām un citiem pārdabiskiem spēkiem, tad jāsaka, ka cilvēka... prāts(?)... ir fantastiksa vieta. Teiciens, ka laiks visu dziedē, manuprāt ir bulšits. Laiks neko nedziedē. Mēs esošām pieredzēm kraujam virsū citas pieredzes, un tāpēc kaut kādas lietas aizslīd kaut kur tālu fonā. Savukārt izdīlošana ar savām emocijām ir tāds kā treniņš. Tu neatbrīvojies no emocijām, tu vienkārši izmaini to, kā tu par tām jūties. Tās ir kā locītavu sāpes, dauzot boksa maisu. Tas trieciens, ko saņem tavas roku locītavas, nav kļuvis mazāks. Tavas locītavas vienkārši ir uztrenētas, lai ar to tiktu galā. (Atvainojos par kārtējo boksa analoģiju.) Apmēram šādā pašā garā terapeiti palīdzot cilvēkiem dīlot ar fobijām.

Es atvainojos, bet WTF?!

https://youtu.be/ieumolVsiWI