Nav nekāds noslēpums, ka Windows 7 man ir zināms jaunums. Nu, un viņam, protams, ir iebūvētais mēdija plējeris. Gatavojos eksāmenam, lieku uz ausīm visādus čīgātājus un dūdotājus. Palīdz man koncentrēties, un dziedātāji šeit nelīdz, kā arī uz tumbām īsti nav tas. Jā, pat instrumentāla blekuha (ko tur liegties, arī lirikas tā pat ne sūda saprast nevar) rada pārlieku smadzeņu noslodzi. Darba rutīnā super, kaut kā jauna apguvei neder - vajag divus kodolus.

Ak, jā, par to mēdija plējeri. Laižu muzoniņu no tīkla diska, un ik pa brīdim palieku bez internetiem. Kaut ko ģeniālais ASUS rūteris nevelk, un saskatīju korelāciju ar mūzikas atskaņošanu. Uz XP tādas problēmas nebija. Sāku meklēt veidu, kā mūziku strīmot. Telefons, meh, diska web-serveris mani arī pasūtīja, arī pārlūka aplikācijas atteicās sadarboties ar mani. Un ko tu domājies, mēdija pleijeris redz manu tīkla disku, un skaisti atskaņo mūziku. Pat var meklēt pēc nosaukuma visā katalogā. Džīzas, cik sen tam bija jābūt bijis uztaisītam.

Skatīsies, ko teiks rūteris par šo joku.

Nofotografēju ievadlapu par Kontu - bilde, gaduskaitļi, galvenie darbi un tēzes. Un ko domājies man piedāvā telefons? "Tag the buddy". Jā, mēs ar Ogistu esam veci čomi. Vajadzētu uzzvanīt, un noorganizēt kādu alus dzeršanu.

Kautskis varētu izdarīt labu darbu, un veltīt cibas ierakstu "kompjūteram" "Apollo". Viņam patīk visādi aizgājušās godības celmlauži, un, kas zin, moš man ar noderēs nograuzt kādu akadēmisku granīta gabaliņu.

"Notiek pieejas ligzdas gaidīšana", man teica Chrome.

Tā, mīlīši, man ir viena priecīga vēsts, otra bēdīga. Priecīgā - Latvijas Nokija ir gatava. Bēdīgā - NATO, eiro, un tagad vēl arī savs viedtālrunis, būs jādomā jauni mērķi. Nezinu, pirmais dzemdējušais vīrietis? Varbūt pārāk progresīvi, kā arī miljons vairs nešķiet tik pievilcīga summa. Pirmais melnais prezidents? A čo, pasaule zin precedentus, pagaidām vēl tas ir modīgi. Ja tomēr gribam no Skandināviem, Nokija un siviete prezidente, kā nekā, tad nekā spirdzīga nenāk prātā. Moš tomēr tā nafta jāmeklē? Latvijas Statoil? A čo, es labprāt sasniegtu tādu IKP, lai uz Norvēģiju varētu aizbraukt bez iespringuma, un kāda nebūt Grieķija vai Antālija vispār būtu kā uz Latgali aizbraukt.

O mai gād! Man darbā skan Spotify no pārlūka! Skaņa gan parādījās pēc dažām minūtēm, bet parādījās! Tagad tikai jautājums, vai viņš apvedceļus meklēs katrai dziesmai, vai, vienreiz atrodot, izmantos to arī tālāk?

P.S. Yess! Pauzes starp trekiem nav!

Daudzi, drošvien, sen jau flīzītes spaida, bet es, vēl nepārakmeņojies dinozaurs, beidzot esmu ticis pie Windows 7. Prikiļna. Man gan hrōma pagaidām vēl nav.

Tā, kādam vēl ir pigori ar Chrome? Būkmārkus atradu, tagad tie māk paši slēpties. Valoda bija pazudusi. Aplikācijas arī.

Lūk, ja es būtu gatavs šķiesties ar naudu par tehnoloģijām, es noteikti nepirktu aifōnus un planšetes, bet sapirktu visādu audio tehniku. Jāatzīst gan, ka attur ne tikai cena, bet arī fakts, ka pašreizējā dzīvoklī var dzirdēt arī kaimiņu sadzīviskās ainas, tāpēc nez kādus vatus dzīvoklī neiestellēsi. Bet, gan jau kādreiz būs vieta, kur stellēt sešdesmit vatus uz vienu kanālu, vienot to bezvadu tīklā, ar visiem AirPlay un DLNA (man gan kā DLNA lietotājam tomēr īsti netop skaidrs, ko nozīmē DLNA kontekstā ar skaņas novadīšanu līdz skaļrunim, bet tas tā).

Lūk divi uzņēmumi, kas ražo dārgas rotaļļietas, sātani tādi:

1. Skandināvi Audio Pro. Viss tāds klasisks, noapaļotiem stūriem, krāsainās ādās un maksā miljonu.

2. Otri ir itāļu Libratone. Tehnoloģiski mazāk fancy, bet viss tur ir pilnīgā wiii, un krāsainā kašmiras vilniņā. Ne skaļrunis, bet mīkstā mantiņa.