Manās pleilistēs pēdējā laikā parādās Placebo, un man tikai pirms brīža ienāca prātā paskatīties uz viņu diskogrāfiju. Now it makes sense. Un so far es varu teikt, ka baigi labi, lai gan visu albumu pilnībā es nemaz neesmu dzirdējis. Bet ļoti daudzas dziesmas, kā izrādās, esmu. Varētu jau prasīt, kāpēc turējāt sveci zem pūra, bet Ukraina - saprotu.

https://youtu.be/sRYLFVOY1RI

https://youtu.be/GNqgPeRO-Pw

Jau diezgan ilgu laiku no Reznora un Rosa nekas netiek gaidīts, izņemot kārtējo filmas skaņu celiņu, bet tikko ir iznācis Halsey albums, ko šie abi ir producējuši. What is a shit thing to say, ņemot vērā, ka šis ir ļoti personisks šīs popdziedātājas darbs. Tas nav zelts, bet tur noteikti ir daudz pērles. Tas, protams, atkarībā no tā, kur mēs noliekam latiņu, jo nebūt ne viss, kas ir nācis no paša NIN, ir zelts. Vēl šis tiek salīdzināts ar How to Destroy Angels, kas kaut kādā ziņā ir pamatoti, bet pārsvarā tomēr ne. Šis tomēr nav Reznora un Rosa side project, bet Halsey projekts sadarbībā ar abiem kungiem, līdz ar to popmūzika ir šī visa centrā. I assume ļoti kvalitatīva popmūzika, bet tomēr.

Bet es beigšu izlikties, ka man ir visi pareizie vārdi, vai ka man vairs baigi interesē sekot mūzikai, kur nu vēl nosegt arī popmūziku, tāpēc ielinkošu Anthony Fantano apskatu (click), kuram vienmēr ir visi pareizie vārdi un zināšanas, pat ja ne visam nākas piekrist.

Bet Whispers, kas Anthony apskatā, šķiet, nav pat pieminēts, manuprāt ir lielākā pērle. Dark shit ar visiem pareizajiem NIN creeping on taustiņiem kaut kur no The Fragile. Why didn't you love me, daddy - much.