Kā mēs zinām, Zane Stocka ir "jauka, bet ne priekš radio", tad tika liktas lielas cerības uz analītisko sabiedrisko mediju Latvijas Radio. Un tur ir tāds raidījums, kur māca pareizu latviešu valodu. Tik tālu viss būtu labi, bet ir daži bet. Izdzirdot abu runājošo balsis, biju gatavs derēt, ka tas ir kāds humora raidījus, iz sērijas Boom FM Luņu Parks. Pēc brīža nāca atklāsme, ka tas tomēr viss ir nopietni. Un tad sāka zvanīt jauki cilvēki, bet ne priekš radio, un paust savu sašutumu par visādiem enzelīna valodas kropļojumiem. Cita starpā šo raidījumu klausās arī Saskaņas Centra vēlētāji, un iesaka pārdēvēt Igauniju par Estiju, lai, takš, beidzot mūsu sabiedrībā būtu saskaņa. Un tanī brīdī es stāvēju dilemmas priekšā - neprast latviešu valodu, vai kļūt par jauku cilvēku, bet ne priekš radio. Kaut kā nosliecos uz tumsonību, jo uz to radio tomēr gribās.

Es, šķiet, ne tikai nelasu žurnālu Kas Jauns, bet arī internetus lasu pavirši, jo par jauno Boom FM neko līdz šai dienai nebiju dzirdējis. Lai vai kā, tas improvizācijas teātris, kas SWH man visu laiku ir kaitinājis, ir izdabūjis no sevis diezgan fanīgu miniatūru par dziesmusvētkiem - http://www.youtube.com/watch?v=m2MpTBiR4rk&feature=youtu.be&t=45s

Šodien SWH strīmam vispār skrīnšotus varētu taisīt visu laiku, un pārveidot komiksos.

"... kas nepārsniedz smaku normatīvus."

Tā, jautājums zālei - kur var apskatīt smaku normatīvus? Ja, protams, apskatīt ir pareizais termins šinī gadījumā.

Lūk, šito es nesaprotu, kāpēc mans sensitīvais gremošanas process būtu jātraumē ar Normunda Rutuļa stāstiem par trešo pensiju līmeni Citadelē? Es, protams, saprotu, ka Miks Džegers ir sātanists, un Džo Kokers jaunībā ir tik pat baiss kā anālais sekss, bet, varbūt, ir vēl kāda radio stacija, kas nemēģina pārdot sūdu, un dīžeji nemēģina aizpildīt saturu ar runām par to, cik viņiem ir interesanta dzīve?

Jā, par muldēšanu rīta raidījumos. Nedaudz jocīgi ir tie sabiedrisko attiecību viesi SWH, piemēram, šī rīta Satori stāsts par bērna grāmatiņām. Tas, protams, nav preparāts prostatas profilaksei, bet nav akurāt tā, ka mani interesētu sieviešu rallijs, sievu nešana, Jāņi Raiskumā u.c. figņa, kas nupat sastāda nu jau 80% ētera laika. Man tomēr patika, kā Fredis ar Ufo spēja traktora karburatora izjaukšanas jautājumu novest līdz Lieckalniņas pupiem, rezultātā secinot, ka visas sagatavotās tēmas var izmest laukā, un jāiet uz muzikālu vai reklāmas pauzi. Un vēl jaunā vadītāja rada sajūtu, ka tiek mēģināts saradināt vecos perdeļus ar Radio LOL auditoriju, kas pamazām arī sāk kļūt par veciem perdeļiem. Es esmu vecs cilvēks, un man patīk kā citi veci cilvēki dzied par drāzšanos un narkotikām, nevis par to, kā šīs skaistās acis man liek justies kā jaguāram, kas lēcienā ir gatavs noķert granātu. Tad jau labāk Španovskis ar trīs lietām.

Vecišķi pakurnēšu par raidījumu, kas ir Bē-Bē Brokastu vietā. Lai būtu pavisam vecišķi, tad, drošvien, ir jāpiemin vēl arī Karakums. Anyhow, Tur tagad bez Freda ir arī meitene, no kuras vēl nav izbraukusi Liepāja. Liepāja, protams, automātiski nozīmē izpratni par mūziku. Kas notiek ar Zeibi man arī nav skaidrs, bet rīta ludziņu un pasaciņu vietā šobrīd ir ludziņa par trako vāveri, un spriežot pēc blondīnēm, krūšturiem un viena fiksā, Vladis nav tikai teicējs šai ludziņai. Pēdējais bastions, kura dēļ, drošvien, turpināšu savu rīta rituālu, ir Kleksis (kādas nu viņam tur tagad ir regālijas). Bet štrunts ar visiem konkursiem, ludziņām un citām atrakcijām, Menā Humora topa, un spontānu diskusiju ar UFO par dažādām tēmām vairs naff (šīs divas dienas).

Jā, jumtu šorīt norāva kaut kāds kārtējais reklāmas konkurss, kur tante stāstīja, kā viņa metīs ārā viņai vairs nevajadzīgo vīriešu kosmētiku, slēpošanas cepuri un cimdu. Būtu labāk blogu rakstījusi, goda vārds. Bet tam jau maz sakara ar šo raidījumu.

Blondi mati uz apģērba, svešas smaržas, sliktākajā gadījumā aizmirsti auskari vai lūpkrāsa vannas istabā. Bet kur aug kājas anekdotēm par auto cimdu nodalījumā atstātu krūšturi? Nu, labi vēl, ka ne pase. Then again, ir arī šovs "Precamies", kur smelties iedvesmu anekdotēm. Gribētos gan domāt, ka tas ir viss kriminālziņu līmenī, kad laupītājs pārpratuma pēc ielaužas policijas iecirknī.

Tā, mans mīļākais žanrs radio reklāmas mani atkal ir nokaitinājušas. Šoreiz tās nodrāztās alojas Alojas želejas. Fuck it, bērni nav un nevar būt nekādi eksperti jebkādā ar garšu saistītā jautājumā. Tas reklāmas autors vispār ir redzējis, kas garšo bērniem? Ja nepietiek ar visiem čipšiem, čupačupsiem un cukurvati, tad man personīgi šķiet, ka viņi varētu noēst trauku lupatu, ja tā būtu pabērta ar cukuru.

Nez, jaunā LU reklāma liecina par šīs universitātes līmeni, vai tā ir viegla ironija par tēmu "tos jau tik uz humanitārajiem jāsūta"? Man jau šķiet, ka eksemplārus, kas veic visas minētās dīvainās lietas ar savu pauri, vajadzētu no studijām turēt šāviena attālumā.

"Tavam bērnam ir daudz enerģijas? Piesaki viņu uz nometni Brazīlijā!"

Hmmm, interesanti, interesanti. Tur, gadījumā, nav ražas laiks?