Ja tā turpināsies, es sākšu apsvērt iespēju, darbā pieņemt QlikView developeri.

A zin kas ira, es saprotu, ka valsts tērē kaudzi naudas par sūdu, un nekur nekas nekad nestrādā pareizi, bet EDS man kaut kādā ziņā patīk. Es saprotu, ka balvas dizainā EDS neiegūs, bet kad mēs augām un taisījām grāmatvežiem sistēmas, labākajā gadījumā mēs tiecāmies uz labāku UI, par UX neko nebijām dzirdējuši, tāpēc uz tā fona EDS ir gandrīz kā feisbuks (arī pazaudē lietotāju datus). EDS atgādinājumi pat vizuāli izskatās skaisti un saprotami.

Tas gan nemaina faktu, ka es tanī visā vēl pārāk neorientējos. Zinu tikai to, ka par kaut ko var neiespringt līdz jūlijam, jo pašam VID nav skaidrs, kā tikt ar jauno nodokļu sistēmu. Varbūt pat labi, ka es veco nezinu.

Vēl demo režīmā izmēģinu online programmu, ko izstrādājis uzņēmums, kuram nosaukumu izdomāju es. Pārlasot lietošanas noteikumus, sajūties teju kā mājās.

Visa cita starpā vakar bija ēnu diena. Vakar "mūsu" ofisā esot bijuši 35 jaunieši "ar lieliem plāniem un nākotnes sapņiem".

Es esmu gribējis būt ugunsdzēsējs, slavens basketbolists, rokzvaigzne un kaut kas šādās līnijās, bet man nekad nebija ienācis prātā, ka varētu sākt ar ofisa apmeklēšanu.

Nez, ņemot vērā šodienas datumu, Uzņēmumu Reģists ņems ļaunā, ka viens no iesniedzamajiem dokumentiem nav parakstīts elektroniski, bet ir vienkārši ieskenēts ar parakstu? "Trūkstošais" dokuments nav pārāk svarīgs, visur figurē dokumentu parakstīšans datums, kaut kur tur pat blakus mans personas kods, tāds maziņš "aww, nu šodien jau var". Naivi? Es viņu var vēlāk ienest.

Daudz par to ir diskutēts, bet vai kāds no šeit esošajiem ir pārcēlis savu uzņēmējdarbību uz Igauniju?

Gribēju kaut ko ierakstīt par to, ka ir grūti koncentrēties eksāmena jautājumiem, kad apkārt notiek kaķu un strazdu batālijas. Un tad padomāju, jā, protams, dzīves sadirsta un velta, atliek vien uztaisīt instagram bildi no sērijas "this is how we roll". Stress par rītdienas eksāmenu gan mazliet saindē dzīvi, tāpēc olšūnas ar jums, man vajag mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties. Un vēl es gribu daudz naudas, bet tas jau visiem tā.

Un tomēr, citās kaķu ziņās, lai kā man nekaitinātu Junkura stulbums (tas ir objektīvs lielums, nav vērts ar mani par to strīdēties), es apbrīnoju viņa nez no kurienes uzradušos drosmi. Kad vakar redzēju viņu divreiz paskrienam garām durvīm, gāju pārliecināties par sava prāta skaidrību. Tiešām, izrādījās, ka pagalmā ir divi balti kaķi. Un kamēr visi pārējie trīc pa pakšiem, Junkurs iet aizstāvēt pagalma godu un nelūgtiem viesiem norādīt viņu vietu.

UPD. Saules aklums ir ņevjebenākā lieta ko noraut. No papīra atpakaļ pie ekrāna.

Galvu reibinoša reklāma.

https://youtu.be/z1Fwg0MZIdw

Kas ir Latvijas "seksīgākie" uzņēmumi? Līdzīgi, kā globālajā tirgū ir Nike, Sony, Google, Apple, Starbucks u.c. Dienas uzņēmumu topu nepiedāvāt. Tur kā parasti ir bankas un Latvenergo.

Cilvēks tomēr ir tāds dīvains dzīvnieks. Viņš izmisīgi grib ticēt, ka viss ir viena klikšķa attālumā, bez piepūles, vajag tikai burvju tableti, un tev būs "money, power, glory", klāt piemetot lielisku augumu, mūžīgu jaunību un daudz seksa. Un reklāma nāk cilvēkam palīgā, un to visu arī sola, jo kā gan var nesolīt? No reklāmas tad arī izceļas divas īpatnējas lietas. Viena ir pašas reklāmas. Šodienas fokusā man ir pārlieku entuziastiskas reklāmas, kurās skaisti, smaidīgi un veiksmīgi cilvēki bīda savu veiksmīgo biznesu, neatraujoties no kafijas dzeršanas vai pat iešanas pa ielu, un gar acīm zibsnī datori, telefoni un skārienjutīgi pulksteņi. Reklāma burtiski brēc - mēs tev spīdīgas rotaļlietas un burvju eliksīru, bet jūs mums visu savu naudu. Otra lieta, kas izceļas no reklāmas, ir visādi stāsti mazajiem par zvēriņiem, ka gadžeti jums visas problēmas neatrisinās, jums vajag stratēģiju, un to visu stāsta atkal jau šo pašu tehnoloģiju radītāji. Vai no cita žanra, TED stāsta it kā acīmredzamo, ka nevajag ticēt modīgām diētām.

Mazliet par ikdienišķo, mazliet par darbu.

Veģetārietis es noteikti neesmu, taču gaļu mājās neesmu redzējis jau kādu mēnesi, un arī veikalā reti ieraugu kaut ko kas no gaļas man kārotos un nebūtu tik pat nepraktisks kā milzīgs desas luņķis vai kilograms bekona. Vienvārdsakot visu gaļas ēšanu esmu noreducējis līdz Delīsnekam un pusdienlaikam darbadienās, kur pirmais ir pārtīanimālisms, otrais - fantāzijas trūkums pusdienu piedāvājumā. Un lūk, šķiet ir pienācis brīdis pamēģināt kaut ko sataisīt ar tofu.

Tagad mazliet par to daļu, kurai ir sakars ir ar darbu. Šķiet IBM Watson plašākai publikai ir pazīstams kā dators, kas (vai "kurš"?) piedalās televīzijas erudīcijas šovā "Jeopardy!". Tagad dators ir izdomājis kļūt par šefpavāru un sākt izgudrot receptes. Vispirms es redzēju recepšu grāmatu Cognitive Cooking with Chef Watson, bet ir arī lapa https://www.ibmchefwatson.com Doma aptuveni ir tāda, datoram tika iebarota kaudze ar eksistējošām receptēm, izejvielu apraksti, dati par dažādu pasaules virtuvju specifiku, un dators izejot no esošām receptēm, izejvielu saderības un cilvēku preferencēm izdomā jaunas receptes. Un nav nekāds pārsteigums, ka starp veģetārajiem ēdieniem ir diezgan daudz populāru ēdienu "kavervarsijas" ar tofu, visas tās boloņas mērces un viltotie zaķi. Kļuva ļoti interesanti, vai tofu tiešām ir tāds gaļas aizstājējs par kādu tiek pasniegts. Esmu dzirdējis, ka Kanādā esot populārā veģetārā "tītara" kūpinātā desa.


JūTjūbē ir visādas TED uzstāšanās un kas tik ne, bet te ir pavisam īss viģiks par to, kas ir kognitīvā gatavošana. Mājsaimnieču un cibas ballīšu izaicinājums.

https://youtu.be/EWF4sC5wuqs