Atvainojos, ka raustos kā punķis uz drāts, bet notiek sakaru pārbaude, tāpec šis pakalpojums uz brīdi nav pieejams. Ceru, ka arī citi tirgus dalībnieki ievēro solidaritāti.

Piezīme pilsētais - ja ir kādi jautājumi, drīkst man jautāt. Sakaru kanāli jums ir zināmi. Nepaļauties uz nepārbaudītu informāciju, vienpusēju viedokli, propagandu un telekanālu Raša Tudei. Paldies par pacietību un uzmanību.

UPD. Bllīte slēgta, palsies visiem par uzmanību, un sorry, ka nav iespējas viņu turpināt. Man ir svarīgākas lietas par jūsu hroniskajām sāpēm.

Tā, mīlīši, ja atkal kolapsēsies komenti, savu titulu Viņa Tumsība papildināšu ar "fešonists". Nekad nebūtu domājis, ka man ir talants noķert modes nervu.

UPD. Yesss! Komentāri kolapsējās. Paldies par uzmanību. Eju labot žurnāla nosaukumu.

A vispār ar to jūsu seksu ir kā dejot par arhitektūru.

Ir doma aizsist titulu "viņa tumsība".

Rubrika, ko es šonedēļ nebiju izlasījis. Vēl bez tā, ka zupcis literārā darba lasīšana izraisīja spirdzīgu sajūsmu, es ar neaprakstāmu sajūsmu iepazinos arī ar Cosmo.lv foruma ierakstu (ja vēl nepietika ar to, ka "iepazinos ar Cosmo.lv foruma ierakstu") par čurāšanas paradumiem. Mamma mani ar čurāšanas etiķeti augstākajā sabiedrībā nav iepazīstinājusi, tāpēc ir ļoti interesanti, vai ir kāds rietumu kultūrai piederīgs vīrietis pie labas fiziskās un garīgās veselības, kas no laba prāta parasti čurā sēdus? Aptaujas netaisīšu, plus mīnus ticamu statistiku es zinu no publisko tualešu apmeklēšanas pieredzes, un es neesmu nedz akls, nedz kurls, bet mani interesē, vai ir kaut viens indivīds. Nē, nopietni, kaut viens?

Lūk, vakar bija histērija par kultūru un naudu pie Rakunčega. Nu tur kāds uztvēra kaut ko personīgi, vai uzskatīja par vispārinājumu, dies viņu zina. Mani tur arī par muļķi nosauca, un gan jau pelnīti.

Bet, par ko man tiešām žoklis atkārās, ir sejā ielidojusī slapjā lupata formā - kremļa stabulē pūtējs. Lūk, nerunājām mēs ne par Ukrainu, ne par valodu, es pat vispār nekādās pozās nenostājos jautājumā, cik svarīgi, vai nesvarīgi mums te kūltūru kultivēt, bet še tev, man patīkot kreivu mīkstais. Tas tagad ir kā, nosauc par kremļa stabulē pūtēju, un tas ir arguments pats par sevi, neatkarīgi no diskusijas konteksta? Tāda no piedurknes izvilkta kreicene? Tipa, kaut ko vēl sprēgāsi, značit taisnojies? Lūk, pie Dombura šitādu biju dzirdējis, bet cibā vēl nē. Moš cilvēks ir mediju treniņiem gājis cauri, un paspruka? Nē, nu, būtu par pensijām, es saprastu.

Ciba gaudo, ciba gaudo, un es kā uzticamais draugs... oh, wait.

Citās ziņās, kamēr kaķīši cīnās pret feminismu, pozitīvās domāšanas ekspertes taisa akcijas "100 dienas bez biksēm".

Tev ir smukas kurpes, un skaists vīrs. Mums noteikti vajadzētu iedzert kopā vīnu. Iedosi piemērīt?

Un vēl varētu rīkot ballītes, kur meitenes mainās ar apnikušajiem vīriem. Izmazgāt, pielāpīt, uzfrišināt, un uz kādu korporatīvu furšetu varētu pa pirmo.

Trololo.

A kad sākas ikgadējais cepiens par Valentīndienu?

Sakarā ar man izrādīto lielo godu, varētu uz īsu brīdi atkāpties no nesenas apņemšanās. Piektdienas sacepumam varētu derēt. Tātad, par to "feminismu" (feminisms, feministes - turpmāk tekstā domāts pēdiņās, ja nu kādam no tā paliek labāk).

Vispirms par attieksmēm. Kā var attiekties pret svaigēdājiem, veģetāriešiem, velorastiem un japāņu jauniešiem, kas nevēlas nodarboties ar seksu? Nu, mūsdienu mainīgajā sabiedrībā tās ir kļuvušas par aktuālām lietām, tāpat kā feminisms. Kā uz to reaģēt? Nu, ja tu esi alternatīvi apdāvināts, tu nelaidīsi garām nevienu izdevību stāstīt veģetārietim, cik gaļa ir garšīga, svarīga, un vispār, ka viņš ir muļķis. Patiesībā apņemšanās lieku reizi nespriest par feminismu, ir līdzīga vēlmei neuzbāzties veģetārietim ar gaļu. Taču tas neliedz reizēm pasmieties: "Vai, kāds tev foršs trusītis! Drošvien, garšīgs?" Ja tomēr kādam no iepriekšējiem apgalvojumiem sāk vārīties asinis, un aktualizējas jautājums par "true" vai "ne true", tad tiešām ir atšķirība situācijās - "- Cik sen tu neēd gaļu? - Nu, gadus divdesmit.", versus, "- Es esmu veģitārietis. - Cik tev ir gadu? - Divdesmi!". Rezumējot, nav stāsts par naidu vai žēlumu. Priekš kam? Cilvēki vienkārši ir dažādi. Es izklaidējos spēlējot basketbolu, kādam patīk lasīt grāmatas, vēl kādam cept mafinus. Ja tu ierosināsi, "Hei, ejam kaut ko foršu sadarīt!", drošvien, katram no minētajiem iešausies kaut kas cits prātā.

( uz tavu atbildību )