Tas kas tur notika, nav nekāda pašaizsardzība, bet vistīrākā pontu domenstrēšana.
Bet es neuzskatu, ka ieroča nēsāšana ir iemesls "diagnozei", tas ir pilnīgi normāls aizsardzības līdzeklis, bet ir jāzin kad un kādos apstākļos viņu vispār drīkst, var un ir jēga pielietot.
Proti, tad kad tev ir bīstamības situācija, tev ir nevis jāķer pie maksts un jābliež no visiem stroķiem, bet tev ir jābēg un jācenšas iegūt distance. Un tanī brīdī kad tu bēdz, ar ieroci tu vari piespiest pretinieku izvairīties un slēpties jau no tevis paša - ar ko attiecīgi vari iegūt laiku un palielināt distanci.
Ir lasīti, dzirdēti un redzēti gadījumi, kur problēmu atrisina ieroča vienkārša izvilkšana un nodemonstrēšana, to nenotēmējot - kriminālais ieraugot to, vienkārši atkāpjas. Bet tas var nenostrādāt un beigties ar lodi pašam.
Lielākoties konflikts sākas ļoti tuvā distancē un tad nevar lietot nevienu ieroci - ne gāzes ne traumatisko. Ja mēģināsi - visdrīzākais, ka tev to atņems un pagriezīs pret tevi pašu. Un no maza attāluma var nogalināt arī ar gāzes pistoli. Sakarīgākais tādā situācijā tomēr ir vecais labais gāzes baloniņš un bēgšana, lai iegūtu distanci. Un tikai tad - kā galējais aizsardzības līdzeklis - pistole.
Un jā - tavs apgalvojums, ka šaujamais ierocis ir ar vienīgo mērķi nogalināt nav īsti korekts. Kā jau teicu - atšaudoties tu vari likt pretiniekam slēpties pašam un tā ir pilnīgi adekvāta aizsardzības metode - protams, ja šādi tu neapdraudi citus.
Likt ar ieroču uguni pretiniekam slēpties ir arī viens no armijas taktiskajiem paņēmieniem kaujas laukā.
Tas kas tur notika, nav nekāda pašaizsardzība, bet vistīrākā pontu domenstrēšana.
Bet es neuzskatu, ka ieroča nēsāšana ir iemesls "diagnozei", tas ir pilnīgi normāls aizsardzības līdzeklis, bet ir jāzin kad un kādos apstākļos viņu vispār drīkst, var un ir jēga pielietot.
Proti, tad kad tev ir bīstamības situācija, tev ir nevis jāķer pie maksts un jābliež no visiem stroķiem, bet tev ir jābēg un jācenšas iegūt distance. Un tanī brīdī kad tu bēdz, ar ieroci tu vari piespiest pretinieku izvairīties un slēpties jau no tevis paša - ar ko attiecīgi vari iegūt laiku un palielināt distanci.
Vilkt ārā ieroci pret ieroci - bezjēdzīgi - tevi nošaus pirmo.
Ir lasīti, dzirdēti un redzēti gadījumi, kur problēmu atrisina ieroča vienkārša izvilkšana un nodemonstrēšana, to nenotēmējot - kriminālais ieraugot to, vienkārši atkāpjas. Bet tas var nenostrādāt un beigties ar lodi pašam.
Lielākoties konflikts sākas ļoti tuvā distancē un tad nevar lietot nevienu ieroci - ne gāzes ne traumatisko. Ja mēģināsi - visdrīzākais, ka tev to atņems un pagriezīs pret tevi pašu. Un no maza attāluma var nogalināt arī ar gāzes pistoli. Sakarīgākais tādā situācijā tomēr ir vecais labais gāzes baloniņš un bēgšana, lai iegūtu distanci. Un tikai tad - kā galējais aizsardzības līdzeklis - pistole.
Un jā - tavs apgalvojums, ka šaujamais ierocis ir ar vienīgo mērķi nogalināt nav īsti korekts. Kā jau teicu - atšaudoties tu vari likt pretiniekam slēpties pašam un tā ir pilnīgi adekvāta aizsardzības metode - protams, ja šādi tu neapdraudi citus.
Likt ar ieroču uguni pretiniekam slēpties ir arī viens no armijas taktiskajiem paņēmieniem kaujas laukā.