Es ne par kaut kā ļaušanu vai aizliegšanu, bet tieši par izvēli. Arī ne par ģenētiku. Filmā vienkārši figurēja vairāku personāžu perspektīvas par šo izvēli. Ironiskā kārtā filmas personāžiem bija arī akadēmiskās karjeras, bet mazāk apspriestas motivācijām tās iegūt. Es gan neņemos salīdzināt izaicinājumus iegūt doktora grādu ar izaucinājumiem radīt un izaudzināt bērnu, arī tāpēc, ka bērna radīšana nekādi neapdraudētu manu veselību vai dzīvību.

Kas attiecas uz tēviem, man mēdz būt wtf arī par tiem, kam bērni ir ieraksts CV, un ne pārāk liela interese pēc tam iesaistīties bēna dzīvē. Tur pat nevajag depresiju. Sievietēm parasti ir grūtāk izvairīties no visiem pārējiem riskiem un sekām. Lai gan jauni attiecību modeļi un mūsdienu medicīna reizēm sniedz arī šādas iespējas.