Kas par vainu?

Ja vari atļauties visu ceļu apmaksāt pilnībā pats, tad ej pa tiešo pie speciālista. (Ir dažas kaites, kur īpaši arī nebūs citu variantu.) T.i., ja tālāk jāārstējaa pie speciālista vai pat jādodas uz operāciju, par valsts naudu tas notiks tikai, ja ceļš sākts caur ģ.ā. (Tā ir jau pēdējos ~10 gadus, precīzi nepateikšu.)

Kopš COVID pandēmijas pieņemts, ka arī pirms akūtas stundas vajag pieteikties telefoniski (ir arī citas augšējo elpceļu saslimšanas, piem. gripa, kuru dēļ būtu vēlams nerādīties klātienē), māsiņa un pēc vajadzības pats ģ.ā. nokonsultē telefoniski, izraksta e-recepti, nosaka laborotoriskus izmeklējumus (nosūtījumus neatceros, ka tā dabūtu, jo vienkārši devos pēc tiem klātienē, jo normāls ģ.ā.).

Centra rajonā ir garākas rindas, pieņemu, ka tagad jo īpaši, jo vēl ir gripas epidēmija, vīrusi, pēcziemas vitamīnu trūkums utt. Tev jebkurā gadījumā vajadzētu aiziet pie sava ārsta klātienē, lai viņš vispār Tevi būtu redzējis, noskaidrotu vai visi dokumenti nonākuši pie viņa, lai redzētu Tavu slimības vēsturi. (Tas ir ļoti noderīgi, lai zinātu, ko uzrakstīt un ko nē. Man, piemēram, kad pirmajā reizē bija diezgan nepatīkamas COVID izpausmes, ārste redzēja, ka iepriekš izrakstīts medikaments pret nervu sāpēm un varēja ieteikt man to lietot, jo bija vēl palicis gana daudz.) Tad arī varēsiet izrunāt, kāda ir pieņemtā komunikācija ar viņu. Man, piemēram, tas ir kabineta tālrunis un viņas e-pasts un ko viņa arī atbild. Nezinu, kā pieņemts citur, jo šis ir tāds zelta gabals, salīdzinot ar iepriekšējo post sovjet raganu.

Un, protams, būtu vēlams, ka tas ārts būtu arī Tavā rajonā.