Nesen pludmalē nonācu stāvoklī, kurā viss bija po. Var būt, var nebūt. Varbūt jāpieturas pie tāda autistiska skatījuma/gājuma (tur garš stāsts)? Vienkārši šādā stāvoklī ir vienalga (nu tādā labā nozīmē).
Man ir drusku līdzīgi un es pirms tās pludmales nolēmu vienkārši neuzturēt īpaši kontaktu ar tiem kopīgajiem, jo jūtu, ka veidojas aizvainojums un, ka ar laiku tas nāk/nāks virsū pār tiem, kuri vienkārši normāli cilvēki un ar kādu draudzējas.
Man ir drusku līdzīgi un es pirms tās pludmales nolēmu vienkārši neuzturēt īpaši kontaktu ar tiem kopīgajiem, jo jūtu, ka veidojas aizvainojums un, ka ar laiku tas nāk/nāks virsū pār tiem, kuri vienkārši normāli cilvēki un ar kādu draudzējas.