Šis ir lielisks piemērs tam, kā pāsīvā agresija atšķiras no jautājuma, un cik dažādiem mērķiem tās kalpo. Tā rodas leģendas par ballītēm mēneša garumā, un komunikācijas problēmas vispār.

Bet ja es izliekos, ka šis bija īsts jautājums, tad es varētu atbildēt kaut ko līnijās - ņemot vērā, ka vienā no šīm "ballītēm" es mājās biju viens, un gāju gulēt burtiski blakus tām pašām tumbām, no kurām skanēja mūzika, man neienāca prātā, ka tas kādam varētu traucēt. Tas nav tikai par skaļuma regulātāja cipariem, bet par citiem faktoriem. Pirms slēgt līgumu, es jautāju saimniekam, kā tur ir ar skaņas izolāciju. Nonācām pie slēdziena - let's fuck around, and see what happens. Lūk arī pirmais inputs.