Šodien, sildoties uz velotrenažiera, televizorā redzēju muay thai bokseru iznācienu. Viņiem parasti ir tā lieta ap galvu, kas saucās "mongkhon", bet tai ir dziļas saknes tieši cīņu kontekstā. Kas mani pārsteidza, ir tas, ka viens no cīkstoņiem iznāca ar salmu (gan jau palmu lapu, bet tas šeit nav svarīgi) cepuri galvā, un pītu groziņu pār plecu, kas iesiets tādā ļoti vienkāršā striķī, kādu varētu nopirkt Depo. Tas viņam lika izskatīties mazliet pēc Amazones indiāņa, ko varētu redzēt kādā National Geographic filmā. Skaidrs, ka viņš uz cīņu nav nācis pa taisno no džungļiem, bet kosplejo vienkāršo cilvēku no sava reģiona. Tāds vienkārš zēns no laukiem, gluži kā Māris Briedis. Māris Briedis aside, pēc visa spriežot, vienkāršā cilvēka tēls ir cieņā arī šādā kontekstā. Bet man neliek mierā tas striķī iekārtais groziņš. Es saprotu kaut kādus tradicionālus apavus, apģērbu, galvas rotājumus, kam ir kāda tradicionāla garīga vērtība, bet šādu praktisku lietu izmantošana sava vienkāršā cilvēka tēla izveidei man šķiet patiešām jocīga. Tas ir kaut kur līnijās, ja Porziņģis saietu tādā patriotā, ka uz izlases spēli ierastos pastalās. Tai pat laikā es nešaubos, ka kaut kur kāds mūsu tautietis varētu uz kādām sporta sacensībām ierasties, piemēram, ar malkas klēpi, vai kaut ko tādās līnijās. Tas būt ļoti laikmeta garā.