Man drusku jocīgi šķiet tas, ka katru reizi kad tiek runāts par tehnoloģiju, kas ir izrādījusies ne tik nekaitīga, kā mums iepriekš ir šķitis, vispirms tiek piesaukts internets. Pirms interneta, šķiet, atomenerģija bija eksistenciālo draudu etalons. Ar nazi vismaz var netīšām sev iegriezt pirkstā, griežot kartupeļus, vai no dzirksteļojošiem elektrības vadiem var nodegt māja, bet internets, šķiet, ir tehnoloģija, kura atstāta mierā nu nekādīgi nevar kaitēt cilvēkam. Man internets patīk ar to, ka tas diezgan spilgti parāda, ka eksistenciālais drauds šinī kontekstā slēpjas pašos cilvēkos.

Vēl es uzdūros tēzei, ka eksistenciālais drauds mākslīgā intelekta kontekstā ir tas, ka mēs šo tehnoloģiju varētu iecelt dievu statusā, un sākt sekot un atbilstoši rīkoties viltus priekšstatiem. Ņemot vērā iepriekšējo rindkopu, es saprotu risksus, bet cilvēces iznīcību es gluži negaidītu tieši šādā fromā. Es nevarētu teikt, ka cilvēces vēsturē nebūtu laiku, kad cilvēki būtu sekojuši viltus priekšstatiem, un tāpēc sadarījuši kaudzi sūda. Holokausti aside, visi pasaules radīšanas un pastāvēšanas mīti kopā ņemot nav baigi realitātē balstīti, un neko - cauri kariem un iznīcību, cilvēki turpina pastāvēt un plaukt.