lofi chill vibes with korn

Labs materiāls, dzerot kafiju, un kaut ko lasot. Bieži vien elektronika pat bez vārdiem pārāk aizņem procesoru. Šim mazliet ir lielveikala fona mūzikas vaibi, bet man patīk.

Sarakstā, starp citu, ir arī Narcissistic Cannibal. Korn daiļradē netrūkst labu dziesmu, un es ar to nedomāju A.D.I.D.A.S vai Freak on the Leash, bet Narcissistic Cannibal ir ļoti laba dziesma. Es viņu tā pa īstam piefiksēju dēļ kaverversijas, kuru, kā man šķita, es jau biju licis, bet ielikšu vēlreiz. Domāju, ka Skrillex ir mazliet traucējis ieklausīties uzmanīgāk tā laika Korn daiļradē, bet tagad jāsaka, ka arī oriģināls ir jauks. Kaut kādā ziņā autentiskāks, jo viss ko dzied pats Džonatans, skan tuvāk tam, kā konkrētie vārdi ir virknēti. Bet labu dziesmu "ar sviestu nesabojāsi", tāpēc arī kaverversijas ar minimalistisku pavadījumu skar pareizās vietas. Nelieli "I tried so hard, and got so far" vaibi.

https://www.youtube.com/watch?v=xteCr0h-ZBE

Es neesmu bijis Lisabonā, un es skaidri atceros kāpēc. Savukārt attiecībā uz laika pronozi, es esmu drusku pārsteigts, ka Lisabonā būs karstāks kā uz salas Marokas tuvumā. Ne aukstāks kā Burnā gan, lai gan nav arī plāna staigāt apkārt ar deķi, tāpēc kaut kas siltāks par t-kreklu būs jāpaņem.

Vēl šī visa rezultātā es esmu bijis VISOS veikalos. Kontekstam - es šogad beidzot nevarēju vilkt šortus, kas man ir apmēram no divdesmit gadu vecuma. Tik ļoti bieži es pērku jaunas mantas. Braucot uz Burn, es humpalās nopirku divus šortus - par katriem samaksāju ap trīs eiro. Lai gan vieni no šortiem jau būs jāmet laukā, vai jāturpina lietot ekskluzīvi būvdarbos, man principā nav iebildumu pret lietotiem apģērbiem. Lai gan jāsaka, ka šis bija diezgan liels izmisuma pirkums dienu pirms izbraukšanas, un par savu guvumu es nebiju diez ko sajūsmā. Toties jaunā ceļojuma iespaidā man ir trīs jauni šorti, kas man iespējams kalpos nākamos divdesmit gadus, un es neteikšu, cik es samaksāju par tiem. Un tad vēl es iegāju H&M, kurā vajadzēja nodot vecās drēbes, un nopirku vēl vienus šortus par deviņiem (?) eiro. Have to say - šī pasaule nemeiko baigi daudz sensu. Katrā ziņā es negūstu lielu gandarījumu no tā, ka es esmu atradis kaut ko labu par labu cenu, nedaudz šauboties par to, ko lielajā bildē nozīmē šī labā cena, bet es gūtu lielu gandarīju no tā, ja es esmu atradis kaut ko, kas man patīk, un kas visdrīzāk man būs ilgu laiku.

Vēl viens iespaidīgs pirkums ir trail run/hiking apavi. Tādu, protams, man nekad nav bijis. Jau Palādiumi man bija liels solis uz priekšu, kas sevi arī labi pierādīja, kāpjot lejā no vulkāna. Šoreiz gribējās apavus, kurus es varētu nēsāk kādas septiņas no padsmit dienām. Es domāju, ka es viņus atradu, bet jāsaka, ka mūsu veikalu piedāvājums ir bēdīgs. No saraksta uzreiz izslēdzam North Face un visus sporta brendus, kas vēlas pakonkurēt outdoors segmentā. Es varētu teorētiski samierināties ar Nike, bet Nike Latvijā ir drusku garlaicīgs, un visam klāt gandrīz nespēj iztikt bez Gortex. Tad ir brendi, kas principā neuzskata, ka eksistē jebkāda cita krāsa par brūnu vai melnu. Vēl es biju gatavs skatīties arī Fjallraven vai Patagonijas virzienā, bet tādu apavu piedāvājumā nav. Tad nu ar pārējiem brendiem bija - zini vai mini - cik cilvēktiesību pārkāpumus tu vari saskaitīt? Es vēl padomāšu, vai es gribu gūglēt kaut ko par savu jauno apavu ražotāju.