Kamēr Eiropa vēlēja zaļā kura bremzētājus (thanks, Russia), palasīju par to, kā Berlīnē klāj kluso asfaltu, vai Tokijā metro vagoniem liek gumijas riteņus. Es nevarēju galvā izslēgt bildi par to, kā Ķirsis ar Olafu kaut kur lemj likt kluso asfaltu. Es nedomāju, ka kaut kur pasaulē eksistē utopija, kurā nav problēmu un korupcijas... nu varbūt vienīgi Malmē, bet tas ir tik skumīgi, ka Rīgā kaut kādiem aktīvistiem burtiski asinis ir jāvemj par katru sīko uzlabojumu, kuru nevada tikai peļņa un 19. gadsimta rūpnieku priekšstatu par pilsētas iedzīvotāja vajadzībām. Un tad vēl tie cipari, ko minēja Re:Baltica - pus miljards Šķēlem par atkritumu apsaimniekošanu. Es saprotu, ka tā nav nauda, kas iekrita Šķēles kontā, bet pus miljards tomēr ir summa, par kuru var uzturēt ne vienu vien pašvaldības vadītāju. Un tā nav nauda, ko viņš vai viņi nopelnīja ar kaut kādām, piemēram, kriptovalūtām - tā ir publiska nauda. Tas ir kā maksāt algu džekam, lai viņš tev no dārza pizģī ābolus. Un tagad Šlesis mums stāsta, kā Andrejosta no pretīgās, pretīgās degradētās teritorijas kļūs par rīdzinieku pastaigu oāzi. Un te nu paldies visiem Rīgas mēriem par to, ka laba investora kritērijam pietiek ar naudu. Par laimi Ķiršuks pēc Vaivoda seriāla ir pietiekami samīzies, ka stāsta, ka personīgi nekādus memorandus nav parakstījis, un nevienam investoram neko nesola, un, man šķiet, tehniski viņš pat nemelo.

Bet tikmēr Berlīnē liek kluso asfaltu, ierobežo satiksmi, mazina ātrumu, un pēta zvirbuļu dziesmas pilsētas trokšņu ietekmē.

And now this... https://www.youtube.com/watch?v=pkVQzk9qGHM