Iniciatīvas trūkums ir slikti, bet bieži iniciatīva bez iedziļināšanās ir daudz kaitinošāka. Trešo reizi darbiņā skaidroju, kādi ir mūsu mērķi, lai gan priecātos arī par to, ja mūsu arhitekti ar savu lielo autoritāti kaut kā piedalītos šajā kaitinošajā sarakstē, un šoreiz arī pievienoju patronizējošo: "I don't think you should worry." Man pašam šķiet, ka man ir diezgan daudz pacietības pret kolēģiem, jo es darbā neinvestējos emocionāli, bet man jāatzīst, ka šī paša iemesla dēļ es pārāk nesaudzēju neviena jūtas, ja kāds atkārtoti pierāda savu nespēju vai nekompetenci. Un jā, mani tas kaitina, un tā jau kļūst par emocionālu investīciju, un man tas nepatīk. Attālinātajā darbā mēs pat nesatiekamies virtuvē pie kafijas, lai es šo visu uztvertu citādāk kā mana produktīvā laika tērēšanu.

https://www.youtube.com/watch?v=QuKXbEB7bUI

Ja "Hallelujah" autorību es nepamatoti esmu piedēvējis vienam no Baklijiem, tad starp "Song to the Siren" daudzajām versijām man bieži vien aizmirstās atcerēties par Bakliju. Lai gan visaizmirtākais šinī stāstā drīzāk būtu Lerijs Bekets. Un vēl - lai gan manī arvien spēcīgāk mazinās sajūsma par traģiski romantiskiem arhetipiem, un ir grūti atrast spēcīgāku metaforu stāstam par nonākšanu postā, dzenoties pakaļ nepiepildāmām alkām, kā šis grieķu mīts, šī tomēr ir skaista dziesma, un visi mēs kaut kad esam maldījušies ilgās pēc... drīzāk pat nezināmā, mazāk nesasniedzamā. Cita starpā arī Lerijs Bekets vēl ir dzīvs, un cik saprotu vēl gana produktīvs. So, good for him.