Cibas ieraksts Valentīndienas noskaņās.

Nez, ir kaut kādi pāru konsultanti, kas nav pāru terapeiti? Ir taču pat suņiem vesela virkne skoliņu ar dažādiem novirzieniem - no paklausības, līdz socializēšanai ar citiem suņiem. Varu derēt, ka arī pāriem ir iespējams iemācīties kaut ko vairāk par vakariņām sveču gaismā, un gultas nobēršanu ar rožu ziedlapiņām. Vakar es Netfliksā noskatījos doķenes epizodi par MDMA, un mani nofascinēja tas džeks, kas pēdējos 50 gadus mēģinājis panākt, lai MDMA tiktu akceptēts kā medikaments asistētai psihoterapijai, kamēr skarbākajos "war on drugs" laikos žunālists varēja atļauties kliegt virsū pētniekam, ka viņš neko nesaprot no riskiem, ko sev līdzi nes šī viela. Tas lika domāt, ka ir vesela kaudze zināšanu, kas kaut kur eksistē, bet mūsu zināšanu līmenis aprobežojas ar romantiskām komēdijām, un kaut kam ārpus šī pieliek šarlatānisma birku. Savukārt ģimenes reizēm pūrā nav ielikušas pat spēju apskaut cilvēkus, nemaz nerunāsim par tik sarežģītiem konceptiem kā partnerattiecības.

Agape aplikācija ir fun, bet reizēm ir sajūta, ka tā ir paredzēta pusaudžiem, un jautājumus arī ir domājuši pusaudži. Lai gan it's better than nothing, un liek katru dienu pievērst uzmanību domām par attiecībām ar cilvēku tepat blakus, nevis videozvana otrā galā. Gandrīz kā Dualingo, tikai mazāk pasīvi agresīvi.