Es ļoti sen neesmu skatījies krievu nedokumentālo kino, bet ir iznākusi jaunā Meistara un Margaritas ekranizācija, un - ou boj! - es apsveru viņu pameklēt. Mani interesē arī visa veida mitoloģija un mistika, bet ne tik ļoti, lai es sāktu skatīties krievu filmas. Visvairāk mani šeit interesē tas, kas biedē krievu pasaules geitkīperus šīs filma sakarā, vēl bez režisora izteikumiem par karu Ukrainā. Es pieņemu, ka tur nebūs nekādas on the nose kritikas, un kādam būtu jāizurbjas cauri visādām metaforām, un varbūt pat jāsabīstas par kaut ko pavisam nevainīgu vai nesaistītu. Redzēju arī vienu viedokli, kur filma tika nozākāta līdz tādam līmenim, itkā tās veidotāji būtu kāds vidusskolas amatieru teātra kolektīvs, kas ir ļoti interesants propagandas formāts - nerunāt par saturu, bet nepamatoti nozākāt formu. No otrs puses ir arī grūti uzticēties tām pozitīvajām recenzijām, kas apgalvo, ka filma ir kas daudz vairāk kā tikai liels budžets.