Civēka organisms ir viena jocīga lieta. Un tieši šis jocīgais vārds "organisms" - orgānu kopums, kas ir piestiprināts galvenajam cilvēka orgānam, un nevi ķermenis.

Es šobrīd vienlaicīgi sevī jūtu gan novecošanu, gan kaut kādu nepamatotu jauneklību. No vienas puses kaut kādas agrās mošanās man asociējas ar stāstiem par veciem cilvēkiem, kas vairs nespēj normāli pagulēt (es laikam labprāt atgrieztos pie murgiem, kur mani apēd skudras, nevis mosties no tā, ka es mēģinu saprast, cik daudz rīsu graudiņu ir šajā ēdiena karotē), no otras puses es atpazīstu ļoti daudzus smadzeņu darbības paternus no pusaudža laikiem pirms alkohola un kofeīna. Tā otrā lieta, starp citu, nebūt ne ogligāti ir laba, jo pēc mūsdienu standartiem man iespējams varēja arī diognosticēt kādu nebūt disorder. Varbūt arī nē, tās visas ir manas spekulācijas.

Bet atgriežoties pie organisma, man šķiet diezgan apbrīnojami, kā mūs ietekmē ne tikai tādi smagsvari kā kafija un alkohols, bet arī tēja, augļi, proteīns, ogļhidrāti un viss pārējais, ko mēs krāmējam sevī iekšā. Es, protams, saprotu, ka mana māte, kas pret klepu man mēdza dot ceturtdaļu tabletes astmātiķiem, vai mēģināja vecmāmiņas vēzi ārstēt ar petroleju, nevarēja man neko iemācīt par uzturu (bet viņa nespēja atturēties no komentāriem, ka gatavojot burkānus, viņiem ir jāliek klāt cukurs, jo tā viņai iemācija kulinārijas tehnikumā), bet tās būtu bijušas ļoti vērtīgas zināšana. Bet labi, cilvēki no bērnības ir iznākuši ar tādiem ēšanas traucējumiem, ka es varētu arī paklusēt. Lai vai kā, es šobrīd mazliet jūtos kā tāda kombučas burka un skābmaizes stārteris, kur pieregulējot dažas nianses, var panākt dažādus rezultātus. Nu, vai arī kāds augs podiņā.

Vēl es te nesen saņēmu "pārmetumu", ka es esmu kaut kāds jocīgs radījums, jo neslimoju tā, kā to dara visi normāli cilvēki. Man gan ir aizdomas, ka tas nav gluži taisnība. Es varētu piekrist par jocīgumu, bet manuprāt šie īpatnējie murgi un miega režīmi ir mazliet saistīti arī ar to, kas citiem izpaužas kā slimošana. Ņemot vērā, ka pilsētā cilvēki slimo, un arī man apkārt staigā cilvēks ar nedaudz paaugstinātu temperatūru un iesnām, vajadzētu taču būt tā, ka arī manai imūnsistēmai ir ar ko nodarboties. Bet man, protams, tam nav nekādu stingru pierādījumu, ir tikai teorijas, un varbūt es tiešām vienkārši esmu jocīgs.

All that said, šī būs jocīga treniņa diena. Cerams, ka treneris neliks atcerēties septiņu līdz deviņu sitienu kombinācijas.

Paskatījos Grammy's nominantus un uzvarētājus - drusku ož pēc Oskariem. Nekādus jaunos Highly Suspect es tur neredzu. (Lasīt - tāda paša mēroga atklājums, kas cita starpā ir ieguvis šo balvu.) Nu, vismaz boygenius ir ieguvis blaviņu. Cik saprotu, vienīgais hailaits tad paliek Tracy Chapman dzīvā uzstāšanos, ko mēģina izravēt no visiem soctīkliem.