Jaunā gada priekšvakarā mani nomāc visādas pirmās pasaules problēmas. Vakar, pārslēdzoties no lielās skaņas uz mazo Maršalu, sagribējās to visu sajūgt kaut kā permanentāk, lai katru reizi nav jāpāro lietas. Tā es uzzināju par tīkla strīmeriem, kas ir 100, 200, 300 EUR robežās. Visās recenzijās viņus dēvē par galveno Bluesound budžeta alternatīvu. Ir tikai neliela problēmiņa - tie ir ķīniešu.

Es nekrītu panikā par to, ka man mājās ir ierīce, kas visu laiku klausās, lai nepalaistu garām manu "hey, google", nelietoju soctīklus incognito mode, un tomēr kad runa ir par Ķīnas brenda ierīci, kas ir pieslēgta internetam, tad arī es sāku izvērtēt alternatīvas. Kas ir drusku īpatnēja globālās pasaules situācija. Es neapšaubu to, ka ķīnieši ir labi cilvēki, un viņiem var būtu visai līdzīgas vajadzības kā cilvēkiem rietumos, un viņi var ražot lietas, kas ir gana kvalitatīvas, bet tomēr viņi dzīvo iekš kaut kāda režīma, kas sevi nepārtraukti pierāda kā globāli kaitniecisku, un tad nostrādā šis lokālpatriotisms. Un ar lokālpatriotismu es primāri domāju rietumu vērtības, jo vēl nedaudz, un es baidīšos glabāt savus datus arī tepat Latvijā.

Lai vai kā, Bluesound produktu līnija aug no tehnoloģiskiem uzņēmumiem ar saknēm no Kanādas un Lielbritājinas. Tas viss līdz ar to ir krietni dārgāk. Bet tā kā man jau ir viena Bluesound ierīce, laikam jau jāpaliek ir pie šīs tehnoloģijas. Man vispār patīk Kanāda. Pat labāk kā Skandināvija. Ne tā, ka man ir empīriska pieredze ar šo valsti, bet ir izveidojies tāds priekšstats kā par vietu, kur dzīvo labi un nosvērti cilvēki, un arī sistēma ir uzbūvēta ļoti cilvēcīga. Ja kaut kādu globālu sūdu rezultātā es vāktos prom dzīvot kaut kur citur, es ļoti censtos nonākt Kanādā.